Kā informēja "Providus" komunikācijas projektu vadītāja Linda Jākobsone, domnīca ceturto gadu ir veikusi monitoringu par valsts līmeņa normatīvu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas, un sekojusi līdzi darbiem cietušo atbalstam, būvniecības uzraudzības kvalitātes celšanai un civilās aizsardzības uzlabošanai.
Cietušo tiesību aizsardzības jomā organizācija novērojusi, ka ir izveidots īpašs atbalsta mehānisms, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt valsts palīdzību gadījumā, ja ir cietis noziedzīgā nodarījumā. Papildināts ticis arī tiesiskais regulējums, kas palīdz noteikt, vai persona uzskatāma par cietušo, bet ar "Krīzes centra Skalbes" atbalstu darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis "Palīdzības dienests nozieguma upuriem" 116006 un interneta vietne "www.cietusajiem.lv".
"Providus" skatījumā, vienlaikus vēl būtu jāveido kopēja izpratne par to, kas tiek saprasts, sakot "palīdzība krīzes situācijā". Tāpat esot jārūpējas, lai pašvaldības, īstenojot tām uzticēto, rīkotos pēc vienotiem noteikumiem.
Būvniecības jomā no sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais esot saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē bijusi Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kaut arī tā šobrīd vēl nesniedz pienācīgu informāciju, lai kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību.
Domnīcā atzīmē, ka obligāta principa "Konsultē vispirms" ieviešana pirms būvniecības ieceres sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstošu izstrādi un novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres veiksmīgai realizācijai. Būtiski arī, lai visi būvniecības nozarē iesaistītie savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus.
Būtiski arī, lai visi būvniecībā iesaistītie - gan iestādes, gan speciālisti - darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus, ne tikai vienā projektā, bet, plašāk, visā nozarē, norāda "Providus". Piemēram, vienādi noteikumi jāpiemēro, domājot par secību, kādā veicami plānotie darbi, tehnoloģijām, kādas piemērojamas, tos veicot vai novērtējot paveiktā apmēru. Lēmumu pieņemšanai un uzraudzībai jātiek piemērotai vienādi visā valsts teritorijā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt un nodrošināt, ka praksē tiek ievēroti un vienādi izprasti standarti projektēšanā, būvniecības procesu vadīšanā, uzraudzībā un ekspertīzē, bet iestādēs visā valsts teritorijā, kas pieņem lēmumus, ir vienotas prasības, izpratne un rīcība līdzīgās situācijās.
Domnīcā pauda uzskatu, ka atbalstu var sniegt arī mērķtiecīga elektroniskās BIS izmantošana. Tajā jābūt apkopotām un sabiedrībai pieejamām ziņām par būvspeciālista patstāvīgo praksi jeb darba gaitu, tajā skaitā par pārkāpumiem. Atbildīgās iestādes to var izmantot, lai savlaicīgi plānotu un veiktu izlases pārbaudes, piemēram, analizējot noteiktu pārkāpumu, tādējādi mudinot strādāt atbildīgi.
BIS šobrīd nesniedz pienācīgu informāciju, lai būvniecības kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību, piemēram, domājot par nozares organizāciju ziņā nodotu paškontroles rīku īstenošanu. Šeit sabiedrības iesaiste var būt izšķiroša, lai izskaustu nepieredzējušu, neatbilstoši strādājošu speciālistu darbu, uzsvēra "Providus".
Joprojām aktuāls ir jautājums arī par ģenerāluzņēmēja un tā piesaistīto apakšuzņēmēju sadarbību, atgādināja "Providus". Lai arī darba veikšanai būtiskie noteikumi ir obligāti jāiekļauj līgumā starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju, kas atbildīgs par to, lai pasūtītāja mērķis tiek sasniegts, šis pienākums nav attiecināms uz brīdi, kad konkrēts uzdevums nodots apakšuzņēmējam - tādējādi arī apakšuzņēmēja darbs var atšķirties no tā, ko uzņēmies ģenerāluzņēmējs gan attiecībā uz veicamo darbu, gan soda sankcijām vai termiņiem.
Domnīcā arī atzīmēja, ka pēc Zolitūdes traģēdijas identificētās problēmas norādīja uz vairākiem būtiskiem civilās aizsardzības jomas trūkumiem Latvijā - zināšanu un prasmju nepietiekamību, novecojušu normatīvo regulējumu, nepietiekamām prasībām ēku drošības nodrošināšanai, kā arī uz problēmām atbildīgo dienestu koordinācijā. Pēdējo četru gadu laikā ir sākti un paveikti vairāki uzdevumi, lai šīs problēmas risinātu, tomēr rīcība vairākās nozīmīgās izmaiņās uz priekšu virzās ļoti lēni.
Civilās aizsardzības jomā 2016.gadā Ministru kabinets pieņēma grozījumus ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka pienākumu personām evakuēties no ēkām trauksmes gadījumā. Organizācija novērojusi, ka evakuācija kļūst par ierastu rīcību.
Tāpat šajā laikā ticis papildinātais civilās aizsardzības likums, kas kopā ar vairākām līdzīga rakstura izmaiņām nosaka konkrētu atbildību iestādēm katastrofu situācijās, kā arī paredz jaunu pašvaldību un pilsētu sadarbības teritoriju veidošanai. Vienlaikus grozījumi definējuši ēku īpašnieku un pārvaldītāju atbildību, kā arī civilās aizsardzības plānu vietā tiem par pienākumu uzliek veikt konkrētus apzināšanas un draudu novēršanas pasākumus.
Civilās aizsardzības prasmju stiprināšanai no 2018.gada ieviests civilās aizsardzības kurss izglītības iestādēs. Tā mērķis ir aktualizēt cilvēkdrošības un civilās aizsardzības jautājumus. Ir izveidoti vairāki jauni materiāli plašākai sabiedrībai par civilo aizsardzību un drošību darba vietās, kur notiek mācības un informatīvie semināri.
Pēc "Providus" pārstāvju paustā, būtiskākie nepieciešamie ieguldījumi, kas ietekmē atbildīgo dienestu spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām it īpaši mazāk apdzīvotās vietās, šobrīd ir tikai uzskaitīti un papildus nepieciešamais finansējums ugunsdzēsības depo atjaunošanai un būvniecībai vēl tikai tiek meklēts.
Tāpat, pēc "Providus" pārstāvju minētā, nav izveidota efektīva atbalsta sistēma brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībai. Arī vairāki citi procesi, tajā skaitā ārkārtas apziņošanas sistēmas pilnveidošana, kā arī normatīvie grozījumi par personas datu publicēšanu ārkārtas situācijās, šobrīd ir tikai sākti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
