Linda Mūrniece izstājas no 'Vienotības'  (187)

"Ir pagājuši gandrīz 17 gadi, kopš manas ienākšanas politikā. 17 gadi, kas man daudz devuši un daudz atņēmuši. Gadi, kas mainījuši mani pašu un gadi, kas paliks ierakstīti vēsturē. Neko no tiem nemainītu, jo tad šodiena nebūtu tāda, kāda tā ir. Skumja, bet piepildīta," raksta Mūrniece.

Ierakstā "Facebook" viņa atgādina, ka politikā sāka darboties 2001. gadā, kad tapa partija "Jaunais laiks". Viņa raksta, ka toreiz '''Jaunais laiks'' sapulcinājis ''svešus, nevienam nepazīstamus cilvēkus (ar maziem izņēmumiem), kas vēlāk auga un kļuva par īstiem politiķiem. Mēs strādājām, nedomājot par pulksteņa laiku, strīdējāmies un līdz asarām apvainojāmies, bet turpat arī visu atrisinājām un gājām tālāk. Mums bija ideāli un mums bija principi. Mēs bijām naivi, bet godīgi un mērķtiecīgi. "Gods kalpot Latvijai" bija mūsu sauklis''.

''Pirmais trieciens nāca, kad parādījās cilvēki no malas, kuri ar laiku ''Jauno laiku'' sašķēla, atstājot ar 3,5 procentu reitingu un opozīcijā. Pasēdējām, padomājām, uzrotījām piedurknes un devāmies uz priekšu, atkal kļūstot par varas partiju, ar vairākiem ministriem valdībā, mani tai skaitā.

Mēs kopā strādājām, mēs kopā priecājāmies, bēdājāmies un strīdējāmies, gājām pārgājienos un dzērām vīnu. Mani bērni auga kopā ar ''Jauno laiku'' un bieži rotaļājās frakcijā uz grīdas. Mēs frakcijā viens otram bijām plecs, draugs, partneris,'' viņa klāsta.

Mūrniece arī atminas kādu epizodi no laika, kad sākusi veidoties partija "Vienotība". Tad kāds viņas sens draugs no citas partijas teicis: "Tu redzēsi, cik tagad būs intrigu un iekšēju svītrojumu vēlēšanās."

''Un tieši tas bija jaunums, ko ''Jaunais laiks'' piedzīvoja. Es tajā laikā biju ministre [no 2009. gada marta līdz 2011. gada jūnijam – aut.] un ļoti aizņemta, tikai obligātajās dienās atrados frakcijā un jutos tur kā svešās mājās, tik ļoti viss bija izmainījies. Nebija ''Jaunā laika'' un tas, kas bija nācis vietā, bija man svešs.Pēc neilga laika demisionēju no iekšlietu ministres amata. Pēc grūta darba krīzes laikā, bija smagi visādā ziņā. Tas izrādījās laiks, kas izjauca manu ģimeni,'' viņa raksta.

Pēc demisijas Mūrniece neizstājās no partijas, un ierakstā savu toreizējo lēmumu pamato ar to, ka partijā ''vēl bija palikuši mani cilvēki, kam gribēju būt plecs, ja tādu vajadzēs''. ''Tāda es biju arī cilvēkam, ar ko vēlāk apprecējos. Ne tikai plecs ikdienā, bet atbalsts politikā ar padomu, skepsi un pieredzi. Atkal neaizgāju pavisam, lai gan redzēju, cik strauji viss mainās un cik ļoti tas neatbilst tam, kā iedomājos. Duncīši mugurā, kaušanās un pārdošanās par amatiem, savstarpēja apsaukāšanās, šķietamas ietekmes dalīšana, pakāpšanās uz citu galvām. Liekulīgi smaidi sejā, nikni vārdi kamerās. Vismaz tas, ko redzēju TV, tā izskatījās. Tie, kas strādāja, uz šī fona vienkārši pazuda, jo nespēja sacensties ar to, kas notiek. Kāds, jūtot, ka viss brūk, devās apstaigāt citas partijas cerībā nodrošināties ar vietu sarakstā uz nākamajām vēlēšanām,'' turpina bijusī politiķe, ''dažiem cilvēciskās attiecības palika rindā aiz politikas''.

Jau ziņots, ka partijas "Vienotība" vārds pēdējā laikā izskanējis dažādu iekšēju konfliktu kontekstā, tostarp 6. novembrī partijas Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu partijas valde nolēma izslēgt no politiskā spēka par komentāriem un rīcību laikā, kad partija sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.