Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs klātesošajiem sacīja, ka pirms kāda laika sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tikusi iesniegta iniciatīva par krievu skolu autonomiju, taču tā portālā neesot publicēta. Iniciatīvas mērķis bijis panākt, ka mazākumtautību izglītība tiek nodalīta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām jomām, jo "ministrija ar to netiek galā".
Vēstulē Ministru kabinetam uzsvērts, ka, sākot ar 1996.gadu, valdošie politiķi, kurus pēc aktīvistu domāt ievēlēja "gandrīz tikai ar latviešu vairākuma balsīm", vairākkārtīgi mēģinājuši likvidēt mazākumtautību izglītību, pilnīgi nomainot mācību valodu krievu un citās mazākumtautību skolās. "Pateicoties krievu kopienas pretestībai, šie mēģinājumi vēl neguva panākumus. Mazākumtautību skolas turpina strādāt. Krievu valodā joprojām māca apmēram pusi skolas mācību priekšmetu Latvijas krievu skolās," teikts vēstulē.
Idejas autori uzsvēra, ka šogad valdošās partijas "atsāka uzbrukumu krievu izglītībai, nosakot mērķi pārvērst visu izglītības procesu krievu skolās uz latviešu valodu trīs gadu laikā".
"Apstākļos, kad valdošie politiķi un izpildvara - IZM - nevar un negrib aizstāvēt Latvijas krievu vēlētāju un nodokļu maksātāju intereses, mēs pieprasām izveidot atsevišķu institūciju - Latvijas Krievu skolu autonomiju," pausts vēstulē valdībai.
Mitrofanovs pauda pārliecību, ka, nošķirot mazākumtautību izglītību, tā tiktu pārvaldīta labāk un tiktu ievērotas sabiedrības intereses.
Prasībā Ministru kabinetam tiek rosināts veidot atsevišķu institūciju - Latvijas Krievu skolu autonomiju. Tai būtu jāpiešķir 27%-37% no piešķirtā IZM budžeta, kā arī jāpārņem visas IZM funkcijas, kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, kā arī citām mazākumtautību skolām, kuras to vēlētos. Krievu skolu autonomija darbotos, pamatojoties uz speciālu Mazākumtautību izglītības likumu. Autonomijas administrācija un eksperti būtu ieceļami konkursa kārtībā, savukārt konkursa rezultāti būtu jānovērtē Pilnvaroto padomei, kuru veidotu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī politiķi, par kuriem balso mazākumtautību izcelsmes pilsoņi.
Krievu skolu autonomijai būtu jāizstrādā un jāīsteno mācību programmas un modeļu, kas paredz izglītības apgūšanu pārsvarā dzimtajā valodā. "Mēs uzdodam Saeimai un Ministru kabinetam izstrādāt Mazākumtautību izglītības likumu, kā arī attiecīgus aktus par nodokļu ieņēmumu, citu ieņēmumu un subsīdiju pārdali no IZM Latvijas Krievu skolu autonomijas labā," pieprasīts vēstulē valdībai.
Šādu iniciatīvu aktīvisti plāno iesniegt Ministru kabinetā.
Protestā pret pāreju uz izglītību tikai valsts valodā šovakar Rīgā, pie valdības ēkas, pulcējās vairāk nekā 1000 cilvēku. Pirms tam piketētāji devās gājienā no IZM gar Bastejkalnu pa Raiņa bulvāri un Brīvības bulvāri.
Uzrunājot atnākušos, protesta organizatori pauda, ka IZM par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā nav diskutējusi ar partneriem un ieinteresētajām pusēm.
Līdzīgi kā pagājušajā protestā, arī šoreiz uz akciju bija sanākuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki. Skolas vecuma jauniešu īpatsvars protestētāju vidū aizvien bija niecīgs.
Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
