"Man šķiet, mums ir tādi sociālie slāņi, kuri ir atsvešinājušies no tās idejas par pašlepnumu – ka tu pats par sevi gādā. Viņi drīzāk sagaida, ka kāds par viņiem rūpēsies. Mums nav izmantoti visi cilvēkresursi, kas valstī šobrīd atrodas, visefektīvākajā, optimālākajā veidā," sacīja Vīķe-Freiberga.
Runājot par Ekonomikas ministrijas rosinājumu Latvijas darba tirgum piesaistīt ārvalstniekus, prezidente minēja vairākus faktorus, kas ietekmē situāciju darba tirgū - vai visi darba spējīgie, kuri paliek un dzīvo Latvijā, ir iesaistīti darba tirgū un vai darba spējīgie ir izmantojuši visas iespējas pārkvalificēties un turpināt izglītoties. Viņa uzskata, ka situācija pašreiz ir skaudra: "Mums nav izmantoti visi cilvēkresursi, kas valstī šobrīd atrodas, visefektīvākajā, optimālākajā veidā."
Bijusī prezidente komentēja arī aizbraukušo iespējas atgriezties. "Daudzi, ar kuriem esmu runājusi, ir skaidri un gaiši pateikuši, ka viņi ir iekārtojušies savā jaunajā mītnes zemē, ļoti ātri tur ir ielaiduši saknes un viņiem šķiet, ka tā zeme ir stabilāka. Šiem cilvēkiem pietrūkst patriotisma," vērtēja Vīķe-Freiberga. Tomēr viņa atzina, ka ir daudzi, kas ilgojas pēc dzimtenes un radiem un vēlas atgriezties.
Prezidente uzskata, ka tiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā, ir jāsniedz īpašs atbalsts. "Manuprāt, viņiem vajadzētu dot zināmas priekšrocības un atbalstu. Piemēram, bērniem, kas atgriežas un iekļaujas latviešu skolā, lai viņiem nebūtu traumatisms. Tas ir nokārtojams ļoti ātri, ja pareizi ar bērnu apietās," apgalvoja Vīķe-Freiberga.
Komentējot ārzemnieku piesaisti Latvijas darba tirgum, eksprezidente norādīja, ka jābūt uzmanīgiem. "Ja mums ir vajadzīgi speciālisti un darbinieki no citām valstīm, tad mums viņi ir jāatlasa pēc iespējas no tādām valstīm, kas nebūtu a priori naidīgi noskaņotas pret Latviju. Vienīgais, no kā mums būtu jābaidās, ir, ka pie mums atkal ieplūdīs tādi cilvēki, kas nicina šo valsti," pauda Vīķe-Freiberga.
Viņa atzina, ka Krievijas gadījums vēl joprojām ir problemātisks: "Diemžēl Krievijas gadījumā vēl aizvien ir sajūta, ka ir aizvainojums: "Kā viņi uzdrošinājās kļūt par neatkarīgiem?""