3390 Līvānu novada iedzīvotāji aicina Saeimas deputātus nebalsot par izglītības reformas virzību  (52)

Šodien Līvānu novada pašvaldība izsūtījusi Saeimai, Ministru kabinetam un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret iecerēto izglītības reformu, veicot skolu tīkla optimizāciju, kur kā vienīgais kritērijs vidusskolu saglabāšanai izvirzīts skolēnu skaits, neņemot vērā izglītības kvalitāti.

Reformā paredzēts no četrām pašreizējām Līvānu novada vidusskolām saglabāt tikai vienu – Līvānu 1. vidusskolu.

Līvānu novada dome aicina Saeimas deputātus, īpaši deputātus, kuri ievēlēti no Latgales novada, nebalsot par izglītības reformas virzību pētījumā plānotajā kontekstā un nopietni izvērtēt paredzētos Izglītības likuma grozījumus.

23. novembrī pašvaldība par situāciju informēs arī Valsts prezidentu.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS) iepriekš, komentējot plānoto izglītības reformu, pauda, ka IZM ir izstrādājusi plānu, kur ar aprēķiniem tiek pierādīts, ka vienīgais, kas mūsu valstī ir svarīgs, tas ir līdzekļu ietaupījums. Diemžēl nekādi citi kritēriji netiek ņemti vērā.

Pašvaldības vadītājs norādīja, ka pētījumā nav ņemti vērā dažādi sociālie un psiholoģiskie aspekti, kas saistīti ar to, ka bērniem ik dienas būs jāmēro tāls ceļš uz skolu, kā arī brīdināja, ka šādas izglītības reforma sekmēs inteliģences aizplūšanu no laukiem un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Neizpratni Vaivods pauda arī par attieksme, kad ministrija, veicot pētījumu, nav vērsusies ne pie vienas no iesaistītajām pusēm - ne pašvaldībām, ne izglītības iestādēm, ne pedagogiem.

Lai arī tiesības lemt par konkrētās skolas slēgšanu ir tikai pašvaldībai, par mērķdotācijām pedagogu algām lemj valdība, bet saglabāt skolas tikai par saviem līdzekļiem neviena mazā pašvaldība nespēs. Turklāt vidusskolu likvidēšana esot tikai sākums, kam sekošot pamatskolas. Ja tiks ņemts vērā tikai skolēnu skaits, tad visā lauku teritorijā labākajā gadījumā varēs saglabāt tikai sākumskolas (1. - 6. klasi).

Pašvaldības vadītājs secināja, ka pēdējos gados valsts politika ir vērsta nevis uz līdzsvarotu Latvijas attīstību, bet gan uz lauku iznīcināšanu. Un tas esot mērķtiecīgi virzīts process, kas izpaužas ne tikai izglītības, bet arī citās jomās.