"Daļējs kompromiss tika panākts," teica Ozols, skaidrojot, ka par daļu diskutablo jautājumu puses vienojušas, bet par daļu - nē. Pēc šīs dienas darba grupas sanāksmes taps ar pusēm saskaņots protokols, un pēcāk grozījumus MK noteikumos līdz ar izmaiņām, par kurām puses vienojušās, iecerēts nodot atkārtotai starpinstitūciju saskaņošanai.
Viņš pastāstīja, ka šīs dienas sēdē tika pārrunāti vairāki jautājumi, tostarp galvenās cirtes caurmēra izmaiņas, par kurām joprojām nav panākts kompromiss.
Ozols piebilda, ka puses šodien pārrunāja arī situāciju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotās saimnieciskās darbības zonā - konkrēti jautājumu par tīrām priežu audzēm uz minerālaugsnēm.Virknē jautājumu tika panākts kompromiss. Piemēram, silā un mētrājā būs pieļaujamas izlases cirtes ar atvērumiem līdz 0,3 hektāriem, ņemot vērā nosacījumus, kad izlases cirtes var veikt atkārtoti, piemēram, šajā gadījumā pēc divdesmit gadiem.
Tāpat puses pārrunāja, vai atļaut cirst priežu mežaudzes, kas sasniegušas 140 un vairāk gadus. Izskanēja rosinājums šādas priežu mežaudzes būtu jāaizliedz cirst vispār, jo tajās varētu būt biotopi. Tomēr labāks variants šķita atļaut šādas priežu mežaudzes cirst, ja ir saņemts biotopu ekspertu atzinums. Līdz ar to šādā gadījumā būtu jāsagaida biotopu kartēšana vai arī meža īpašniekam jāuzaicina biotopu eksperts.
Kopumā, pēc viņa teiktā, šīs dienas sēde vērtējama kā produktīva.
Jau ziņots, ka grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi". Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.