Pārceļoties uz citu valsti, Inta (vārds mainīts) plānoja līdzi ņemt arī savu mīļdzīvnieku pundurtrusi, taču tas neizdevās, jo kopš jūlija "airBaltic" grauzējus pārvadā tikai bagāžas nodalījumā. Sieviete lidsabiedrībai pārmet vienaldzību un trušu diskrimināciju, savukārt uzņēmums atsaucas uz jaunākajām tendencēm aviācijā, bet veterinārāste pieļauj, ka trusis lidojumu var nepārciest.
"Lidojums salonā ir pundurtrusim ātrākā un ērtākā pārvietošanās metode. Vēl var ceļot ar automašīnu apmēram 38 stundas vai arī ar sabiedrisko transportu – 48 stundas, kas trusim ir ievērojami grūtāk pārciešams nekā trīs stundu lidojums," klāsta Inta, kura iepriekš ceļojot ar "airBaltic" savu mīļdzīvnieku bija ņēmusi līdzi lidmašīnas salonā.
Mīļdzīvniekam pārlidošanai iegādāta speciāla, slēgta somiņa, no kuras viņš nevar izbēgt. Tāpat nokārtoti dokumenti – pase un potēšanas karte.
Uzzinot par jaunajiem noteikumiem, ka turpmāk grauzēji "airBaltic" reisos var tikt pārvesti tikai kā kravu, Intu pārņēma neizpratne. Kādēļ gan "airBaltic" aizliedz salonā vest mierīgos, klusos un tīros trušus. Tai pat laikā atļauj kaķus un suņus, kas ņaud un rej, un traucē pasažieriem.
"Visvairāk mani neapmierina lidsabiedrības darbinieku atbilde uz jautājumu, kāpēc "airBaltic" noteikumi trušu pārvadāšanā piepeši mainīti. Man pateica, ka mainīta politika. Taču ziņu portālus vēl nesen pāršalca ziņa, ka lidojuma laikā kravas nodalījumā viens no dzīvniekiem ir uzbrucis otram, to nogalinot," teic Inta.
Kopš gadījuma jūlijā, kad "airBaltic" reisā no Romas uz Rīgu, sesks nokoda jūrascūciņu, dzīvnieku pārvadāšana kā kravas pakalpojums ir uzlabots un pilnveidots, portālam "Delfi" pauž lidsabiedrības "airBaltic" sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede.
Dzīvnieku kravas pārvadājumi notiek sadarbībā ar sertificētiem aģentiem, kuri atbildīgi, lai kustonim būtu ceļojumam nepieciešamie dokumenti, drošības un ērtības ziņā atbilstošs būris. Aģenti tāpat atbildīgi par būra nostiprināšanu kravas nodalījumā.
"Kravas nodalījums, kurā atrodas dzīvnieki lidojuma laikā, ir apsildīts, atbrīvots no bagāžas, kā arī apgaismots," sacīja Briede. Uzņēmuma statistika liecina, ka 2017. gadā laikā no janvāra līdz oktobrim dažādi dzīvnieki kravas nodalījumā pārvesti 117 lidojumos.
Kā galveno iemeslu tam, kādēļ kopš 24. jūlija "airBaltic" pasažieri salonā vairs nevar pārvadāt pundurtrušus vai citus grauzējus, Briede min jaunākās tendences aviācijā.
"Regulāri analizējot starptautiskās aviācijas prakses piemērus, "airBaltic" pilnveidojusi arī dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus. Šobrīd maz ir tādu aviokompāniju, kuras pieļauj grauzēju pārvadāšanu salonā," skaidro Briede. Lidsabiedrības pārstāve arī piebilst, ka atsevišķu valstu noteikumi dzīvnieku pārvadāšanai pieprasa dažādu dokumentāciju, kuru reģistrācijas pārstāvis lidostā nevar pārbaudīt.
Pašlaik salonā ļauts pārvadāt tikai kaķus un suņus, kuri atbilst noteiktajam rokas bagāžas izmēram. Savukārt grauzējus, eksotiskus dzīvniekus, zivtiņas, putnus ved kā kravu.
"Lēmums nepārvadāt salonā trušus nav saistīts ar uzņēmuma nepatiku pret kādu konkrētu dzīvnieku, kā trusi, bet tas ir jautājums par pasažieru drošību. Noteikumi pilnveidoti, lai izvairītos no situācijām, kad dzīvnieki izmūk ārā no būra un var apdraudēt gan lidojumu, gan arī citu pasažieru vai savu drošību," klāsta "airBaltic" sabiedrisko attiecību vadītāja.
Minētos "airBaltic" argumentus par labu grauzēju liegumam salonā Inta raksturo kā atrunāšanos.
"Kāda gan ir iespēja, ka trusis varētu izbēgt no slēgtās somiņas, kurā es viņu pārvedu? Drīzāk jādomā par suņa iespējām izbēgt no būra," pauž Inta. Viņasprāt, ja ir tikai atsevišķi mājdzīvnieki, kurus nedrīkst vest salonā, būtu jāizveido to saraksts, nevis jādiskriminē pilnīgi visi grauzēji.
"Manuprāt, "airBaltic" lēmums ir absurds," teic truša saimniece. Viņa pārliecināta, ka lidsabiedrība šajā aspektā izvēlējusies vieglāko ceļu, nevis domājusi par pasažieru ērtību.
Savu mīluli uz tagadējām mājām sieviete plāno vest pavasarī ar automobili, jo tad būs piemērotāki laikapstākļi 3000 kilometru garā ceļa mērošanai. Tiesa, tas viņai izmaksās ievērojami dārgāk – aptuveni 1000 eiro, ieskaitot degvielu, tēriņus par apmešanos viesnīcās un ēdienu, kā arī mašīnas nogādāšanu atpakaļ Latvijā. Lidojums kopā ar trusi savienotajā reisā Intai būtu maksājis vien 250 eiro.
"Jebkurš, kuram kā mājdzīvnieks bijis trusis, noteikti zina, ka dzīvnieki ir ārkārtīgi bailīgi. Tumšajā un aukstajā lidmašīnas kravas nodaļā dzīvnieciņš aiz bailēm vienkārši nomirs," izvēli par labu ceļojumam ar auto pamato Inta.
Arī Dzīvnieku veselības centra veterinārārste Jana Černova piekrīt, ka lidojums lidmašīnas kravas nodaļā jūtīgākam, vecākam un arī trusim ar kādu slimību var būt grūti pārciešams. "Saskaņā ar man zināmo, kravas nodalījumā gan ir silts, taču tur valda liels troksnis, jo dzīvniekus novieto blakus dzinējiem. Zvēriņam tas ir milzīgs stress un šoks – gaisa bedres, vibrācijas, trokšņi, būris un tumsa," skaidro Černova.
Lai arī trušu pārvadāšana kā krava esot sena prakse, bijuši arī letāli gadījumi. Sevišķi riskants lidojums ir selekcionētiem trušiem, kā, piemēram, pundurtrušiem vai gigantiskajiem trušiem, kuriem ir dažādas ģenētiskas novirzes un veselības problēmas, kuras veterinārārsti nevar tik viegli konstatēt.
"Jebkurā gadījumā trusis ir upura dzīvnieks iepretim plēsējiem. Tādējādi trusis ir ievērojami emocionālāks, jūtīgāks. Trusim no milzīga emocionāla pārdzīvojuma var apstāties sirds. Kaķis no stresa nenomirs," zina stāstīt Černova.
Tomēr arī ilgs ceļojums automašīnā trusim var būt grūts. Veterinārārste mudina trušu īpašniekus pirms došanās ceļā, vai tas būtu ar lidmašīnu vai ar auto, sagatavot dzīvnieku. Sevišķi mīluļus, kas pārsvarā dzīvo mājās.
Trusi ceļošanai var pieradināt, veicot nelielus pārbraucienus ar automašīnu. Tas pieradina pie tumsas, vibrācijām. Dzīvniekam pirms ceļa var dot arī homeopātiskus nomierinošus līdzekļus, tomēr veterinārārsti šādus medikamentus vērtē pretrunīgi.
Lidojumos ar pārsēšanos, kas iekraušanas un izkraušanas dēļ ir vēl stresaināks, būrim blakus ieteicams nolikt sienu un granulas. Visticamāk, gan trusis neēdīs. Stresa apstākļos izmainās dzīvnieka gremošanas sistēmā – vai nu sākas caureja vai arī, pārstājot uzņemt barību un ūdeni, ēdiens trusim iekalst zarnās.
"Salīdzinājumā ar lidojumu kravas nodalījumā, ceļojums ar auto, protams, ir daudz piemērotāks pundurtrusim, jo apkārt būs savējie, savs bars," rezumē Černova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
