Viskūtrāk līgumus par e-veselību slēdz ģimenes ārsti no Rīgas  (6)

Pēc viņas paustā, skatoties uz pārējo Latviju, rezultāti ir krietni labāki, piemēram, Zemgalē līgumus par e-veselību noslēguši 84% ģimenes ārstu, bet Vidzemē - 75%. Līgumus par e-veselību vēl nav noslēguši apmēram 400 ārsti.

Uz žurnālistes piebildi, ka līgumu noslēgšana vēl nenozīmē sistēmas lietošanu, Čakša pauda, ka, ņemot vērā pieaugumu izrakstīto e-darbanespējas lapu un recepšu apmērā, turklāt ārstu, kas sākuši lietot e-veselību, pozitīvo sistēmas novērtējumu, nav bažu, ka izdosies panākt, ka sistēmu visi sāk lietot no nākamā gada janvāra.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) īsteno individuālu pieeju, kuru īpaši novērtējot vecāka gadagājuma ģimenes ārsti. "Liela daļa, pat nepārbaudot, kā strādā sistēma, izsakās par to slikti, bet izrādās, ka patiesie iemesli ir nepareizi sainstalēts lokālais dators, neprecīzas integrācijas uz vietas. Vienkārši jāpalīdz pieslēgties, saintegrēt pareizi datoru un tā lieta aiziet," skaidroja Čakša.

Ņemot vērā, ka lielākais strīds starp Veselības ministriju un streikojošajiem ģimenes ārstiem bija saistīts tieši ar e-veselību, ir pamats domāt, ka domstarpības atrisināsies, piebilda ministre.

Jau ziņots, ka obligāta e-veselības lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir jāsāk no 2018.gada 1.janvāra.