Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja, ka ir pret šādiem atklātiem balsojumiem un konkrētajā gadījumā nepieciešams aizklāts balsojums. Viņaprāt, atklāta balsojuma gadījumā deputātus varētu ietekmēt, ja tie nebalsotu tā, kā kāds vēlas.
"Aizklāts balsojums nodrošina objektīvu balsojumu pēc labākās sirdsapziņas un labākās gribas, ko neviens nevar ietekmēt. Sabiedrībā arī daudzās biedrībās, organizācijās un asociācijās ir aizklāti balsojumi," piebilda Krauze.
Savukārt "Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka partija vienmēr ir atbalstījusi ideju par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, tādēļ iebildumu pret to neesot.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai" /LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā.
Politiķis aicina Saeimas deputātus atbalstīt šādu kārtību. "Prezidentu ievēlēšanas aizklātais balsojums, deputātu nevēlēšanās atklāt sabiedrībai, par ko ir balsojuši, kā arī, skaidrot savu izvēli,- tas viss paplašina plaisu starp sabiedrību un parlamentu. Tāpēc kā pirmo soli, lai palielinātu uzticību Saeimai, VL-TB/LNNK aicina atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanas procesu. Vēlētājiem ir tiesības zināt, par ko balso viņu ievēlētie deputāti," norādīja Bērziņš.
Saeimas Juridiskā komisija par šo jautājumu diskutēs nākamnedēļ, 29. novembrī. Iepriekš Saeima uzdeva Juridiskajai komisijai līdz 1. decembrim izvērtēt iedzīvotāju iniciatīvu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Tas, ka Valsts prezidentu Saeima ievēlē, aizklāti balsojot, nosaka Satversme. Koalīcijas līgumā noteikts, ka koalīcija tikai un vienīgi pēc vienprātības principa var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!