1734129
Foto: PantherMedia/Scanpix
Dienu pirms Lāčplēša dienas savdabīgu pārsteigumu piedzīvojuši Smiltenes novada skolu direktori. Mēra vietniece Aija Cunska viņus bija sasaukusi uz sarunu par līderību. Direktoriem vajadzējis klausīties pamācības, cik vērtīga ir ajūrvēdas zinātne un kādu pieredzi Cunska gūst braucienos uz Krieviju, kur praktizē "viņas skolotājs". Lekcijas apmeklējums direktoriem bijis iekļauts darba plānā, svētdien, 26. novembrī, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Skolu direktori ir vērsušies ar sūdzību Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Tas ir sācis pārbaudi un Smiltenes mērs veidošot domes izmeklēšanas komisiju.

Cunskas "skolotājs" ir Oļegs Torsunovs – lektors, kurš cilvēkiem stāsta, kā viņu dzīvi par 180 grādiem izmainīs ajūrvēdas mācība, vajag tikai noticēt un tai ļauties. Kā atklāj TV3, lekcija pie Torsunova maksā vidēji 1500 rubļus jeb 20 eiro, pastāvīgajiem klientiem lētāk.

Torsunovs sevi sauc par medicīnas zinātņu doktoru, ārstu, psihologu. Tomēr šie tituli ir apšaubīti. Kāds Krievijas blogeris atklājis, ka lektors sevi prezentē kā direktoru Bombejas institūtā, kāda nemaz nav. Torsunova lekcijas ir plaši apmeklētas un Krievijā ir vairāki centri, kuros var iepazīties ar Torsunova mācību, iegādāties literatūru un akmeņus, kas ārstē no slimībām.

Cunska par deputāti Smiltenē ievēlēta no Nacionālās apvienības. Ieguvusi izglītības komitejas priekšsēdētājas amatu, viņa nāca ar iniciatīvu, ka direktoros jāstiprina līderība. Deputāti viņu atbalstīja. Cunska uzdeva Izglītības pārvaldei sapulcināt novada skolu direktorus 10. novembrī uz semināru ar nosaukumu "Pašnovērtējums. Laime būt pašam." Seminārā Cunska pati uzstājusies kā līdere.

Par semināra norisi stāsta Grundzāles pamatskolas direktore Valda Elkstiņa ("Vienotība"): "Aija Cunska stāstīja, ka viņa 10 gadus interesējas par vēdām. Es sapratu no šī teksta, ka viņa tic karmām un nu tādām mantrām, ja. Atstrādāt mantras un nu tādas lietas uzzināju."

Tapat Cunska dalījusies savā pieredzē par diviem veiksmīgiem braucieniem pie Torsunova uz Krasnodaru. Viņš esot līdera piemērs. Savu uzstāšanos lektore noslēgusi ar Krievijas popmūziķu mūzikas klipu "Dzīvot".

Kā atklāj "Nekā personīga", mūzikas klips ir daļa no Krievijas sabiedriskās televīzijas projekta. To Krievijas mediji izmantojuši, lai popularizētu 9. maija kustību "Nemirstīgo pulks".

Šis videomateriāls skolu direktoriem radījis vēl vairāk jautājumu, nekā spriedumi par Austrumu dzīves mācībām. Mācību iestāžu vadītāji saskatījuši Krievijas propagandas elementus.

"Esmu vēsturniece, man ir maģistra grāds politikā. Es sapratu, ka tā ir Kremļa ideoloģija, slavināšana," TV3 saka Elkstiņa.

Elkstiņai pievienojas arī Andris Megnis, bijušais Smiltenes mūzikas skolas direktors, sakot, ka šī lekcija nav bijusi pieņemama. Tajā, viņaprāt, tikusi klaji propagandēta Krievijas varenība. Lekcija viņu šokējusi.

Savukārt pati Cunska uzskata, ka iesāktais jāturpina. Viņa apkopošot kritiskos direktoru viedokļus un izskaidrošot tiem visu, kas bijis neskaidrs. Esot jāvirzās uz kopīgu mērķi – līderības stiprināšanu.

"Es ļoti atvainojos par šiem konkrētajiem sižetiem ar šiem [Krievijas] simboliem, jo es viņiem tiešām tik lielu vērību nepievērsu, cik tieši tekstam. Tieši teksta jēgai un dziļumam. Un aicinātu ieklausīties šajā tekstā un šajos vārdos," "Nekā personīga" saka Cunska.

Tāpat viņa tic Torsunova lekcijās teiktajam, par koku metodi ārstēt slimības. "Daļēji tā kā ticu, tāpēc, ka man pašai ir dārzs, es ļoti daudz tur pavadu laika, man ir ļoti daudz visdažādāko koku, tai skaitā augļu koku un ... Arī onkoloģiskās slimības var ārstēt ar šīm metodēm. ... Es domāju, ka jā, tas enerģētiski kaut kā palīdz un es savā dzīvē, strādājot dārzā un, piestājot pie kaut kāda koka, jūtu, ka man vienkārši ir vieglāk. Mierīgāk," stāsta Cunska.

Viņa arī saka, ka ar vienu vai divām sarunām vajadzīgos sasniegumus nevar panākt. Tam ir jābūt regulāriem pasākumiem un regulārām tikšanām.

Tiesa, neilgi pirms raidījuma Cunska atsūtītā īsziņā informējusi "Nekā personīga", ka turpmāk šādas tikšanās tomēr vairs nerīkošot. Tomēr joprojām neuzskata, ka būtu rīkojusies nepareizi un direktoru iebildumus skaidro ar politisku izrēķināšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!