Laikraksta "Zemgales Ziņas" galvenā redaktore Agnese Leiburga klāstīja, ka redakcija vēl nav pieņēmusi konkrētus lēmumus saistībā ar iespējamu prasības iesniegšanu tiesā pret Jelgavas pašvaldības izdoto "Jelgavas Vēstnesi".
"Tiešām ceru, ka šis lēmums liks sabiedrībai un īpaši jau vietvarām nopietni paraudzīties uz to, kādā situācijā jau ilgstoši spiesti izdzīvot reģionālie laikraksti Latvijā. Gadiem sabiedrība tiek barota ar bezmaksas avīžu izstrādājumiem, kas imitē laikrakstu veidolu, bet būtībā nodrošina iedzīvotājus vienīgi ar pašvaldību propagandu, turklāt tērējot tam būtiskus pašvaldības līdzekļus. Jelgavas gadījumā pašvaldības izdevumā tiek publicēta pat televīzijas programma," tiesas lēmumu komentēja Leiburga.
Vienlaikus viņa pauda, ka, lai arī mediju izdzīvošana kļuvusi par zināmu izaicinājumu, "Zemgales Ziņas" vienmēr centušās saglabāt kvalitāti un profesionālismu publikācijās, sniedzot lasītājiem materiālus, kuros tiek pausti dažādi viedokļi, nevis tikai pašvaldību slavinājums.
"Cenšamies lasītājiem sniegt informāciju, kas nav izlasāma pašvaldību izdevumos – plašas intervijas ar dažādu jomu speciālistiem, pētnieciskas publikācijas par reģionā un valstī aktuālām problēmām, tostarp dažādiem jautājumiem, kurus pašvaldību izdevumos izvairās pieminēt, piemēram, par juridisko ārpakalpojumu iepirkšanu Jelgavas novada pašvaldībā vai lielveikala "Depo" būvniecības plānu aizkulises un citas tēmas," apgalvoja laikraksta redaktore.
Viņa uzskata, ka tiesas lēmums "Bauskas Dzīves" lietā ļauj cerīgāk raudzīties uz izmaiņām attieksmē pret pašvaldību visatļautību, kropļojot mediju tirgu Latvijā, pievēršot sabiedrības uzmanību tam, ka situācija nav īsti normāla.
Arī Aizkraukles reģiona laikraksta "Staburags" galvenā redaktore Agita Grīnvalde-Iruka uzskata, ka "Bauskas Dzīves" izdevēji visas reģionālās preses vārdā izdarīja lielu darbu.
"Nevar teikt, ka tā ir uzvara, jo lēmumu vēl iespējams pārsūdzēt. Taču lēmums liks saprast, ka reklāmu publicēšana nav saistīta ar pašvaldību darbu un nav tās pienākums," tiesas spriedumu komentēja Grīnvalde-Iruka.
Vienlaikus viņa atzina, ka situācija Aizkraukles un tuvējos novados nav tik kritiska kā Iecavas novadā, kur laikrakstā tiek publicētas komercreklāmas, taču arī vietējo pašvaldību izdevumos "iesprūk" pa kādai reklāmai.
"Staburaga" redakcija novērojusi, ka līdz ar reģionālo mediju cīņu ar reklāmām pašvaldību izdevumos tajos arvien vairāk tiek publicēti apraksti par jauniem veikaliem un uzņēmumiem novadā, ko varētu dēvēt arī par slēpto reklāmu. Šādos gadījumos pašvaldības aizbildinoties, ka materiālos tiek atspoguļoti vietējie iedzīvotāji.
Vietējās pašvaldības Grīnvalde-Iruka sauc par saprātīgām, jo pašvaldību izdevumu izgatavošanai netiek algotas veselas redakcijas, kā tas ir, piemēram, Iecavas novadā vai Jelgavā, un izdevumus sagatavo sabiedrisko attiecību speciālisti.
"Mēs esam salīdzinoši labākā situācijā. Taču "Bauskas Dzīves" iniciatīva un tiesas lēmums jebkurā gadījumā ir milzīgs ieguvums visas Latvijas mērogā," piebilda "Staburaga" galvenā redaktore.
Jau vēstīts, ka administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA "Bauskas Dzīve" prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta "Iecavas Ziņas".
Ar tiesas lēmumu ir aizliegts publicēt reklāmas pašvaldības finansētajā laikrakstā "Iecavas Ziņas". Tāpat par labu "Bauskas Dzīvei" no pašvaldības ir piedzīts 6031 eiro mantiskais prasījums par radītajiem zaudējumiem.
Tāpat ziņots, ka iepriekš reģionālais laikraksts un izdevējs "Bauskas Dzīve" vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta "Iecavas Ziņas" izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, taču tiesa atteicās ierosināt lietu.
"Bauskas Dzīve" šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas nolēma, ka reģionālā laikraksta izdevējam ir tiesības tiesas ceļā prasīt reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi.
Attiecībā uz pārējo sūdzību AT norādīja, ka "Bauskas Dzīvei" nav tiesību tiesas ceļā prasīt pašvaldības laikrakstu neizdošanu. AT lēmuma pamatā bija atziņa, ka pašvaldības tiesības izdot savu laikrakstu izriet no Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
