Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plāno ieviest gadu vēlāk  (142)

Ministrs uzsvēra, ka, viņaprāt, pašsaprotamām lietām - skolas gaitu agrākai sākšanai - reizēm ir grūti atrast formālus argumentus. Šadurskis atgādināja, ka obligātās izglītības sākuma vecums ir pieci gadi, pirmos divus gadus aizvadot bērnudārzā, tādējādi kopumā izglītības sistēmā pavadot 14 gadus un vidējo izglītību pabeidzot ap 19 gadu vecumu.

"Skatoties uz visu izglītības procesu no paša sākuma, redzam, ka ir ļoti strauja un krasa pāreja no bērnudārza uz skolu. Gribam to padarīt bērnam saudzējošāku, vairāk atbilstošu viņa attīstības līmenim, nedaudz intensificēt izglītības ieguvi pirmsskolā, saglabājot sešgadīgam bērnam rotaļu režīmu, kā arī nodrošinot, ka pirmās klases gaitas var tikt aizvadītas bērnudārzā," skaidroja ministrs.

Politiķa skatījumā, esot diezgan savdabīgi, ka 19 gadus vecs jaunietis aizvien sēž skolas solā, piebilstot, ka tādējādi "pazaudējam to vecumposmu, kad iemācīties ir ļoti viegli".

Šadurskis skaidroja, ka piedāvājuma izstrādē esot ņemta vērā starptautiskā pieredze, kā arī virkne pētījumu. "To valstu skaits, kur izglītība sākas no septiņu gadu vecuma, ir salīdzinoši neliels - tā ir veca padomju tradīcija. Ir bijuši vairāki eksperimenti, izraujot no konteksta, sākt izglītību agrāk, bet tie nav bijuši veiksmīgi, jo bija runa par atsevišķām klasēm. Bet šoreiz mums ir unikāla iespēja runāt par visu izglītības posmu," pauda ministrs.

Jaunā mācību satura izstrādātāji piedāvājumu veido atbilstošajiem vecumposmiem, un lielā mērā pārmaiņas būšot tikai nosaukuma maiņa, pēdējo gadu bērnudārzā pārdēvējot par pirmo klasi, teica Šadurskis.

Politiķis uzsvēra, ka, analizējot mācību gada uzbūvi, redzams, ka ir iespēja saīsināt vienu gadu, ņemot vērā kā bērnu, tā arī vecāku intereses. Patlaban liela daļa jautājumu ir skaidra un atrisināta, apgalvoja ministrs.

Sākotnēji bija doma pārmaiņas sākt 2018.2019.mācību gadā, taču redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, IZM secinājusi, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada, saglabājot brīvprātības elementu, jo "neviens labāk par vecāku nezina par viņa bērnu gatavību".

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka jaunais mācību saturs veidots atbilstoši bērnu vecuma grupām, ņemot vērā dažādas rekomendācijas un pētījumos gūtās atziņas.

"Rezultāti ir diezgan pārliecinoši - rekomendācijas, ko sniedz OECD, ir sākt izglītību agrāk. Patlaban Latvija ir viena no tām septiņām valstīm Eiropas Savienībā, kur izglītības ieguves sākums ir septiņi gadi. Viens no galvenajiem argumentiem līdz šim, kāpēc nevarējām sākt, bija saturs, kas pirmajā klasē ļoti atšķīrās no bērnudārza pēdējā gada," skaidroja Catlaks.

VISC direktors uzsvēra, ka nav jābūt tā, ka pirmajā klasē bērniem jāsēž rindās pie soliem. "Tā tam nav jābūt, un tā tas Latvijā jau daudzviet nav. Jauno mācību saturu veidojām tā, lai mācību process pirmajās trīs klasēs būtu ļoti pietuvināts vecuma posma prasībām," skaidroja Catlaks.

Tiek plānots, ka pirmo klasi varēs apgūt gan bērnudārzos, gan skolās, kur tas ir iespējams. Catlaks pauda, ka, neskatoties uz to, ka nereti tiek teikts, ka Latvijā izglītības iestādes nav gatavas šādām reformām, statistika par 2015./2016.mācību gadu esot diezgan viennozīmīga - 371 vispārizglītojošajā skolā jau darbojas pirmsskolas izglītības grupas. Savukārt pārējām izglītības iestādēm pārejas periodā būtu iespēja pielāgot vidi mācībām, piebilda centra vadītājs.

Catlaks gan atzina, ka pārmaiņu pārcelšana uz vienu gadu gan nedaudz saspiež jaunā mācību satura ieviešanas grafiku, bet "tas tik un tā ir iespējams, saturu ieviešot trīs gadu laikā".

Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare uzsvēra, ka līdz šim tika panākta vienošanās, ka pārmaiņas notiks tikai tad, kad normatīvie akti tiks pieņemti.

Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) uztraucās, ka VISC un Šadurskis pagaidām nav pauduši pietiekami pārliecinošus argumentus, kāpēc skolas gaitas būtu sākamas no sešu gadu vecuma.

Catlaks uzsvēra, ka šādu pārmaiņu nepieciešamību pierāda tostarp virkne pētījumu. Viņš skaidroja, ka viena no būtiskākajām atziņām, kas manīta OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment – PISA) pētījumā, ir, ka agrīnāka skolas gaitu sākšana pozitīvi atspoguļojoties augstākos rezultātos PISA rādītājos.

"Pētījumos argumentēts, ka agrīnie posmi ir tie izšķirošie, kad attīstība notiek straujāk. Agrīnie gadi ir laiks, kad cilvēks iegūst galvenās sociālās un kognitīvās prasmes," skaidroja Catlaks.

Viņš pauda, ka izglītības vide sešgadniekiem varētu nemainīties, taču pats mācību process pirmajās klasēs būtu strukturētāks, ar skaidrākiem mērķiem, jo patlaban pirmsskolas izglītības vadlīnijas tikai aprakstoši raksturo sasniedzamos mērķus, bet pamatizglītības standarts ir precīzāks un detalizētāks.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure uzsvēra, ka reformas jāsāk tikai tad, kad ir skaidri visi nosacījumi. "Saprotam, ka ieviešana pārcelta par vienu gadu. Lai nebūtu tā, ka viena gada laikā neizdarām savu mājasdarbu, mums nevis fragmentāri jāskata problēma, bet jāskatās kopumā," mudināja Dundure.

Šadurskis piekrita, ka reforma radīs nepieciešamu pēc papildu finansējuma reformas ieviešanas sākumposmā. Taču politiķis solīja, ka finansiālos labumus un ietaupījumu varēšot sajust pēc 12 gadiem. "Ir kaut kas jāiegulda, lai sistēmu reformētu. Ja saīsinām izglītības ieguvi par vienu gadu, tad izmantosim efektīvāk bērnu vecumu, kā arī rezultātā mums atbrīvosies līdzekļi, lai ieguldītu pedagogu tālākizglītībā," uzsvēra ministrs.

Deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) pauda, ka, klausoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumus, liekas, ka viss ir loģiski, bet "nepamet sajūta, ka kaut kas būtisks atstāts aiz iekavām". Viņu interesēja, vai IZM apsvērusi domu par skolas gaitu sākšanu jau no piecu gadu vecuma, lai "nebūtu jārausta bērns" no bērnudārza uz skolu.

Šadurskis atzina, ka, skatoties uz visām OECD rekomendācijām, kur uzsvērts, ka Latvijā ir pārāk garš izglītības laiks, nav mēģināts piedāvāt ļoti radikālas pārmaiņas. Taču, lai "nebūtu jārausta bērni", mācību process tiks nodrošināts atbilstoši bērnu vecumam, atstājot gan rotaļas, gan arī atpūtu un dienas miegu.

Parlamentāriete Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) visus aicināja "visu uztvert vieglāk", jo, iespējams, šāds reformu piedāvājums jāpieņem kā "Latvijas klimats", jo jautājums par skolas gaitu sākšanas vecumu politiskajā dienaskārtībā parādās ļoti regulāri.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Irina Avdejeva uzsvēra, ka reformas kontekstā ir ļoti būtiski raudzīties uz pedagogiem, lai saprastu, vai skolotājiem tiks nodrošināta vide, saturs, mācību līdzekļi, vienlaikus noskaidrojot, kāds būs bērnu skaits, vai būs pieejams pedagoga palīgs un kāda būs profesionālā pilnveide. Avdejeva pauda, ka nepieciešams nodrošināt, ka visi pedagogi saprot reformas būtību un to, kas reāli mainīsies viņu darbā.

"Man nav pārliecības, ka visi pedagogi sapratīs," atzina Šadurskis. Viņš atgādināja Latvijas Bankas konferencē dzirdēto par to, cik liels ir pedagogu procents, kas savā mācību priekšmetā eksāmenus savulaik nokārtoja ar ļoti zemiem rezultātiem. "Un te būs problēmas," sacīja ministrs, piebilstot, ka visa satura reforma tiek pavadīta ar metodiskajiem atbalsta materiāliem pedagogiem.

Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Laima Geikina pauda satraukumu, ka reformas rezultātā tiks samazināts laiks, kādu bērni pavadīs pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atsauktos arī uz privāto bērnudārzu darbību.

"Privāto investīciju aizsardzība laikam izkrita no mūsu redzesloka. Domāju, ka turpmāk visām pašvaldībām būtu jālūdz privātajiem bērnudārziem atļauja atvērt pašvaldības bērnudārzus, jo tas var pasliktināt situāciju privātajiem bērnudārziem," reaģējot uz satraukumu, ironizēja ministrs.

Aldis Adamovičs (V) uzsvēra, ka šodien komisijā jebkādus lēmumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma nav bijis plānots pieņemt - plāns bija tikai sākt diskusiju par šo jautājumu.