Ķīlis: līdz ar novecošanos samazinās cilvēku produktivitāte, tāpēc nepieciešama politiska iejaukšanās  (24)

Ķīlis norādīja, ka iejaukšanās varētu izpausties kā dažāda veida atbalsts, jo, kaut arī cilvēki noveco, viņiem vēl priekšā ir daudz gadu, kurus pavadīt strādājot.

Uz jautājumu, kam būtu visvairāk jāpievērš uzmanība cilvēku pēc 40 gadiem noturēšanā darba tirgū, sociālantropologs uzsvēra, ka nepieciešama masīva politiska intervence, lai uzlabotu vecāka gada gājuma cilvēku spējas digitālajā jomā, un šim uzdevumam būtu jābūt absolūtai prioritātei.

Ķīlis norādīja, ka, ja trūks aktīvas rīcības šajā jautājumā, cilvēkus, kas vecāki par 40 gadiem un ar zemām digitālajām zināšanām, ar laiku aizstās roboti. Ja atbalsts un palīdzība nenāks no valsts, tad viņš aicina katru pašu cilvēku individuāli apgūt šīs prasmes, mācoties internetā vai no bērniem un mazbērniem.

Pēc Ķīļa paustā, arvien aktīvāk attīstās tehnoloģijas, kā rezultātā par aktuālu jautājumu kļūs darba procesa organizēšana. Turklāt tā kā jaunajai paaudzei pieejamās kompetences kļūst arvien labāk apmaksātas, cilvēkiem pēc 40 gadiem būs jādomā, ko darīt tālāk, kā arī jāatgriežas mācību procesā.

Kā sacīja sociālantropologs, līdz 2024.gadan nav gaidāms, ka varētu pieaugt darbinieku skaits, turklāt klasiskajās industrijās būs arvien mazāk darba, tāpēc būs jāmeklē jauna pieeja.

Ķīlis uzskata, ka mūsdienu izglītībai jākoncentrējas un karjeru, turklāt jo raitāki un biežāki būs uzņēmēju un izglītības iestāžu kontakti, jo adekvātāka kļūs karjeras izvēle. Vienlaikus mācīties ik pa laikam cilvēkiem nāksies visu mūžu, tāpat nākotnē paliks pamatprofesijas, bet pārējās būs lomas un pozīcijas projektos.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns piekrita Ķīlim vairākos jautājumos, tostarp norādīja, ka cilvēku, kuri vecāki par 50 gadiem, lielākais izaicinājums ir mūsdienu prasībām neatbilstoša izglītība un iemaņas.

Savukārt, pēc Leiškalna paustā, arī darba devējiem būs jāiegulda vairāk šajos cilvēkos, jo cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma sāk pasliktināties veselības stāvoklis, kas nozīmēs, ka darba devējam būs jāiegulda darba vides uzlabošanā un līdzīgos pasākumos, lai atbalstītu cilvēkus, kuri sasnieguši vairāk nekā 50 gadus.

Vienlaikus Leiškalns norādīja, ka darbadevējiem un valstij dažādos veidos būs jāatbalsta darbinieki, kas vecāki par 50 gadiem, proti, jānodrošina atbilstoši darba apstākļi, jāatbalsta profesionālā izaugsme, pārkvalificēšanos, kā arī jānodrošina elastīgs darba laiks, jo produktivitāte ar laiku samazinās.

Konferencē pētījumu aģentūras "Kantar TNS" klientu atbalsta vadītāja Alise Lāce informēja par aģentūras veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 800 respondentu, par senioriem un nodarbinātību.

Aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidējais vecums, kad cilvēks vairs netiek uzskatīts par jaunu, ir 35 līdz 40 gadi, savukārt par senioriem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 61 līdz 70 gadiem.

Vienlaikus Lāce uzsvēra, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka attieksme pret senioriem ir neitrāla, bet 27% aptaujāto uzskata, ka pret senioriem attieksme ir diezgan negatīva. Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā pret cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, ir vērojama diskriminācija. Šādu viedokli pauduši 49% iedzīvotāju, kaut arī piedzīvoši diskrimināciju ir tikai 4% cilvēku šajā vecuma grupā.

Lāce sacīja, ka tas varētu nozīmēt, ka diskriminācija nav izplatīta, vai arī šajā vecuma grupā esošie iedzīvotāji nav pamanījuši diskrimināciju pret viņiem.

Aptaujā arī secināts, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka cilvēkam pēc 55 gadu vecuma raksturīgākās ir tādas īpašības kā pieredze, lojalitāte darba devējam, gatavība darīt vairāk nekā tiek prasīts, tomēr vismazāk cilvēkiem pēc 55 gadiem tiek piedēvētas tādas īpašības kā potenciālā attīstība, atvērtība jaunām idejām un jaunāko tehnoloģiju pārzināšana.