Valsts prezidentu lūdz neizsludināt grozījumus Izglītības likumā  (22)

Līvānu novada pašvaldība jau iepriekš bija kategoriski iebildusi pret valstī iecerēto izglītības reformu, nosūtot Saeimai, Ministru kabinetam (MK) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 3390 Līvānu novada iedzīvotāju parakstītu protesta vēstuli.

Minētie Izglītības likuma grozījumi dod MK tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kā arī nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā neatbilst MK noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam.

Līvānu mērs uzskata, ka šie grozījumi ir pieņemti steigā, bez diskusijas ar izglītības iestāžu dibinātājiem, bet tikai balstoties uz lielpilsētu izteikto viedokli, kā arī norāda, ka jau likumā bija jānosaka gan minimālais pieļaujamais skolēnu skaits izglītības iestādē, gan arī kritēriji, kādiem jābūt izglītības iestādes sasniegtajiem kvalitātes rādītājiem, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts garantētu finansējumu pedagogu darba samaksai.

Piemēram, IZM veiktajā skolu tīkla pētījumā Līvānu novadā paredzēts no četrām vidusskolām saglabāt tikai vienu - Līvānu 1.vidusskolu. Salīdzinoši, no bijušā Preiļu rajona teritorijas desmit vidusskolām, paliks tikai divas - Līvānos un Preiļos. Likvidētas tiks Aglonas, Vārkavas, Riebiņu, Preiļu 2.vidusskola, Līvānu 2.vidusskola, Rudzātu vidusskola, kā arī vakarskolas Preiļos un Līvānos. Līvānu mērs vērš Valsts prezidenta uzmanību uz faktu, ka bijušajā Preiļu rajona teritorijā dzīvo 33 474 iedzīvotāju, no kuriem 55% tieši lauku teritorijās. Savukārt pētījums izslēdz ne tikai vidusskolu, bet arī pamatskolu pastāvēšanu laukos, saglabājot tikai sākumskolas 1.- 6.klases posmu.

"Šāda skolu tīkla optimizācija, kur kā vienīgais kritērijs vidusskolu saglabāšanai izvirzīts skolēnu skaits, neņemot vērā izglītības kvalitāti, nav pieņemama," uzsver Vaivods.

Saeimas pieņemtie grozījumi pēc Līvānu mēra domām būtiski ietekmēs izglītības procesu pašvaldībās, kas var radīt neatgriezeniskas sekas. Minētie grozījumi nevis veicinās, bet gan bremzēs reģionālo attīstību Latvijā. Kā sekas tam, paredzama labu, kvalitatīvu speciālistu pārcelšanās uz Pierīgu vai izceļošana no valsts ar visām ģimenēm.

Nav veikti arī aprēķini par cik pieaugs izdevumi ģimenēm, kuru bērni būs spiesti iegūt izglītību mācību iestādēs, kas atrodas 20 un vairāk kilometru attālumā no viņu dzīvesvietas, kur nav nodrošināts ikdienas sabiedriskais transports un ceļu infrastruktūra. Nav pētīts arī tas vai pašvaldības ir gatavas nodrošināt bērniem internāta pakalpojumus un apmaksāt ceļa izdevumus. Ekonomisku apsvērumu dēļ daļai ģimeņu bērnu, kas dzīvo attālākos lauku apvidos, var tikt liegta iespēja iegūt vidējo izglītību un pastāv risks, ka šī iedzīvotāju kategorija paliks tikai pamatizglītības līmenī.

Skolu tīkla pētījuma galaziņojumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" vairākkārt uzsvērts, ka augsta izglītības kvalitāte netiek uzskatīta par pietiekamu motivāciju vidusskolas saglabāšanai. Viens no šādiem piemēriem, kad izglītības reforma neatbilst izglītības īstenošanas pamatprincipam - kvalitatīva izglītība, ir Līvānu novada Rudzātu vidusskola.

Šī vidusskola Latvijas skolu reitingā šogad ir ierindojusies 9.vietā. Savukārt Draudzīgā Aicinājuma fonda skolu reitingā 2016.gadā lauku vidusskolu grupā ieguva 3.vietu. Rudzātu vidusskolas kolektīvs ar pašvaldības atbalstu daudzu gadu garumā ir mērķtiecīgi strādājis, lai nemitīgi paaugstinātu izglītības kvalitāti, modernizētu mācību bāzi, piesaistītu gados jaunus, izcilus pedagogus un izglītojamo sasniegumi ir apliecinājums produktīvam, uz augstiem rezultātiem virzītam darbam.

"Reorganizējot šo skolu par sākumskolu, kā to paredz minētais plāns, un ņemot vērā tikai skolas izglītojamo skaitu, tiek pārkāpts princips, ka izglītības kvalitāte ir galvenais un būtiskākais faktors, kas jāsasniedz reformas gaitā," norāda Vaivods un uzsver, ka reformas plānā, kā pamatkritērijs jāiekļauj nosacījums par izglītības kvalitāti, ne tikai bērnu skaitu, paredzot valsts budžeta mērķdotāciju saglabāšanu pedagogu darba samaksai skolās ar augstu mācību kvalitāti.

Reforma apdraud arī Līvānu 2.vidusskolas pastāvēšanu, kas realizē trīs mazākumtautību izglītības programmas, jo Līvānu novadā aptuveni 37% iedzīvotāju ir cittautieši. Reformējot šo skolu, tuvākā mācību iestāde mazākumtautību izglītības jomā būtu Daugavpilī (aptuveni 70 kilometru attālumā).

MK 2016.gada 3.maijā apstiprinātajā rīcībpolitikas plānošanas dokumentā "Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" IZM noteikti rīcības virzieni un uzdevumi tā īstenošanā. Šajā rīcības plānā ietvertais pasākums paredz no 2019./2020.mācību gada ieviest obligāto vidējo izglītību. Realizējot plānoto izglītības reformu, nerodas skaidrība par īstenošanas iespējamību, jo, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju, faktiski tiek ierobežotas izglītojamo iespējas iegūt vidējo izglītību un netiek nodrošināta vispārējās vidējās izglītības pieejamība. Kopumā paredzētie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā ļoti būtiski ietekmēs pašvaldību turpmāko darbību un finanšu plānošanu, teikts vēstulē.

Lai iedzīvotāji izvēlētos Līvānu novadu kā savu dzīves telpu, pašvaldība ir ieguldījusi ne mazums līdzekļu skolu infrastruktūras sakārtošanā un labiekārtošanā, šeit ir nodrošināti labi dzīves apstākļi, iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, tiek piedāvāts pamatpakalpojumu klāsts kultūras, sporta un atpūtas jomā un, protams, iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību.

Līvānu mērs ir pārliecināts, ka Saeimas deputāti nedrīkst izvairīties no atbildības, lēmumu pieņemšanu par konkrētiem kritērijiem atstājot MK ziņā ar iespējām šos kritērijus mainīt. Kritērijiem jābūt skaidri definētiem un iestrādātiem likumā.