Zatlers: Šlesera teiktais, ka esmu lūdzies, ir meli  (127)

Bijusī valsts pirmā amatpersona sacīja, ka prezidentam, piekrītot balotēties otram termiņam, ir jāsaprot, vai viņam būs balsu vairākums. Zatlers skaidroja, ka nezināšana par balsu skaitu ir ierasta prakse, piemetinot, ka vienā brīdī balsu skaits ievēlēšanai var būt pietiekams, bet jau nākamajā – nē, un to ir grūti ietekmēt. Vienlaikus jautājumā par Šlesera izteikumiem, Zatlers bija strikts: "Es uzskatu, ka ir zem mana goda kādam lūgties. Šlesera apgalvojums, ka esmu zvanījis un lūdzies, ir meli. Tas liecina, ka Šlesera kungam melot ir norma."

Zatlers pauda pārliecību, ka publicētās "Rīdzenes sarunas" ir autentiskas, atgādinot, ka pats Šlesers viņu informējis, ka viņu noklausās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Atklājot šo faktu Zatleram, Šlesers arī norādījis, ka viņam tas zināms, jo viņam ir informators KNAB. Šlesers lūdzis Zatleram kaut ko darīt lietas labā, uz ko saņēmis atbildi, ka Valsts prezidentam nav tiesību iejaukties tiesībsargājošo institūciju izmeklēšanā. Pēc Šlesera apmeklējuma Zatlers ticies ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, jo viņu interesējusi "oligarhu lietas" izmeklēšanas gaita, proti, kad lieta tiks nodota tiesai, jo "vilcināšanās rada neuzticību procesam". Kalnmeiers Zatleram apstiprinājis, ka noklausīšanās notiek, un apliecināja, ka darīs visu, lai veicinātu lietas izmeklēšanu.

Tāpat Zatlers atklāja, ka "Rīdzenes sarunu" dalībnieku leksika ir precīza un atbilstoša tam, kā viņi runājuši privātās sarunās. Vaicāts, vai atceras, kad tieši notikusi šī Šlesera un Zatlera saruna par noklausīšanos, bijušais Valsts prezidents konkrētu laiku neatminējās, taču norādīja, ka ar Kalnmeieru ticies pēc tikšanās ar Šleseru.

Sudraba, atsaucoties uz publikācijām, atgādināja, ka 2011. gada februārī "Rīdzenes sarunās" bijusi frāze, ka Zatlers kādas personas esot "uzmetis", un vaicāja, vai viņam ir nojausma, par ko un kādām personām ir runa. Zatlers norādīja, ka šo dalībnieku grupa ir "ietekmes tirgus dalīšanas grupa", kurā piedalās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. "Tā ir vieta, kur dalībnieki to paši apzinās un lepojas ar to. Videi ir raksturīga blefošana. Es diezgan precīzi esmu to aprakstījis savos memuāros," skaidroja Zatlers, piebilstot, ka, viņaprāt, runa varētu būt par Amnestijas likuma virzīšanu. Šlesers tolaik esot ieradies Jūrmalas rezidencē pie Zatlera un lobējis, lai viņš virza Amnestijas likumu kā prezidenta iniciatīvu. Viņš pieņēma, ka citiem "kluba dalībniekiem" likuma pieņemšana esot bijusi apsolīta.

Vaicāts, kurā brīdī politiķu ietekme uz Valsts prezidentu beidzas, Zatlers skaidroja, ka katra prezidenta kandidāta sameklēšana un virzīšana ir politisks process. Kā tieši tika vāktas balsis par viņa kandidatūru augstajam amatam, Zatleram neesot zināms. Tāpat viņš uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ir aizklāts process. "Visi priecīgi stāstīja, ka ar viņu balsīm esmu ievēlēts," noteica Zatlers, atkārtoti norādot, ka līdz ar to viņam nav zināms, kas par viņu balsojis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka politiska ietekme uz Valsts prezidentu beidzās brīdī, kad nodots prezidenta zvērests, jo "iestājas atbildība beigt kalpot politiskam spēkam, bet valstij".

Zatlers uzsvēra, ka "Rīdzenē" notikušās sarunas nav uzskatāmas par politiskām sarunām. Viņš norādīja, ka ir atšķirība starp sarunām "ar nosacījumu vai mērķi irdināt valdību no iekšpuses" un politiskām sarunām pēc vēlēšanām, kurā, piemēram, runā par valdības veidošanu. "Tās ir divas dažādas lietas, tās nevajag jaukt," noteica Zatlers, uzsverot, ka pirmajā gadījumā "lēmumi tiek pieņemti ļoti dīvainā cilvēku kompānijā, kurā lēmumi tiek pieņemti šo personu interesēs". Viņaprāt, jāņem vērā, kur notiek sarunas un ar kādu mērķi. Politiskās sarunas ar partijām, politiskās sarunas ar prezidentu ir politiskas process, kas visiem ir redzams, bet "Rīdzenes sarunas" nebija politiskais process.

Komisijas loceklis Igors Pimenovs (S) prasīja, kur ir atšķirība starp "Rīdzenes sarunām" un politiskām sarunām. Zatlers skaidroja, ka politiskās sarunas notiek atklāti, tās notiek darba vietā, piemēram, politisko spēku sarunas ar Valsts prezidentu notiek vai nu Jūrmalas rezidencē vai Rīgas pilī un parasti pēc tām ir preses konference. Pimenovs, aizvien vēloties precizēt atšķirību starp abiem sarunu veidiem, uzsvēra, ka arī pēc "Rīdzenes sarunām" būtu varējusi notikt preses konference, līdz ar to arī šīs sarunas varētu uzskatīt par politiskām sarunām.

Pimenovs uzsvēra, ka ir svarīgi saprast un noskaidrot, kā eksperti vērtē sarunas viesnīcā "Rīdzenē", un šo sarunu atšķirību no sarunām, kas raksturīgas tiesiskā sistēmā demokrātiskā valstī. Pimoenovs norādīja, ka jānoskaidro, cik likumīgi ir politiķiem mēģināt vienoties ārpus politiskajām struktūrām.

Zatlera izjautāšanas noslēgumā komisijas loceklis Ritvars Jansons (NA) uzsvēra, ka zināms, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu komisijā draud kriminālatbildība, lūdzot prokuroru Māri Leju fiksēt Zatlera apgalvojumu, ka Šlesers ir melojis. Prokurors Leja apstiprināja, ka šo faktu ir piefiksējis.

Jau ziņots, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers 30. oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers "zvana un lūdzas", lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana, norādīja bijušais politiķis.

Jau vēstīts, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.