Koalīcijas politiķi vēl diskutēs par skolu latviskošanu  (45)

Valdība otrdien, 5. decembrī, skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka koalīcijas partneri iztaujājuši viņu par šo jautājumu - par to, kādas izmaiņas varētu būt gaidāmas sākumskolā, kā arī citos izglītības posmos. Šadurskis arī sacīja, ka pirmsskolas izglītības vadlīnijās iecerēts paredzēt to, ka pēc bērnudārza bērns ir spējīgs mācīties latviski.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Jānis Dombrava norādīja, ka politiskā spēka pārstāvjiem ir jautājumi par atsevišķiem izglītības posmiem, to, kā skolas tiks mudinātas izvēlēties stingrāku izglītības programmu ar lielāku latviešu valodas proporciju.

"Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pauda, ka arī no ministru diskusijām valdības sēdē būs atkarīgi topošie likuma grozījumi.

Kā ziņots, grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar plānoto pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās IZM Ministru kabinetā iesniegs līdz šī gada beigām.

Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018. mācību gada, 9. klasē no 2019./2020. mācību gada valsts pabaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām. Pēc ministrijas aplēsēm kvalifikācijas pilnveides pasākumi būtu nepieciešami apmēram 8000 pedagogu.