Šlesers pārliecināts – pierādījumi parādīs Zatlera zvanu viņam  (177)

"Sakarā ar to, ka iesniegums iesniegts vēl pirms V.Zatlera paskaidrojumu sniegšanas komisijai, un tādēļ pašā iesniegumā nav pieminēti šie apstākļi, ar šo paziņojumu presei A.Šlesers publiski lūdz komisiju izprasīt pierādījumus no tiesībsargājošām iestādēm par zvanīšanas (sazvanīšanās) faktu, ar kuriem neapstrīdami būs pierādīts, ka tieši V.Zatlers zvanīja A.Šleseram. A.Šlesers norāda, ka V.Zatlers apzināti maldina komisiju, nepatiesi apgalvojot, ka V.Zatlers vispār neesot zvanījis A.Šleseram – patiesībā V.Zatlers bija zvanījis A.Šleseram," liecina medijiem izsūtītais paziņojums.

Jau ziņots, ka 30. oktobra parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Šlesers pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers "zvana un lūdzas", lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana, norādīja bijušais politiķis.

Savukārt 4. decembra komisijas sēdē uzklausīts tika Zatlers. Bijusī valsts pirmā amatpersona klāstīja, ka prezidentam, piekrītot balotēties otram termiņam, ir jāsaprot, vai viņam būs balsu vairākums. Zatlers skaidroja, ka nezināšana par balsu skaitu ir ierasta prakse, piemetinot, ka vienā brīdī balsu skaits ievēlēšanai var būt pietiekams, bet jau nākamajā – nē, un to ir grūti ietekmēt. Vienlaikus jautājumā par Šlesera izteikumiem, Zatlers bija strikts: "Es uzskatu, ka ir zem mana goda kādam lūgties. Šlesera apgalvojums, ka esmu zvanījis un lūdzies, ir meli. Tas liecina, ka Šlesera kungam melot ir norma."

Reaģējot uz šiem apgalvojumiem Šlesers otrdien komisijā iesniedzis iesniegumu uz 25 lapām, kuram pievienots arī mediju monitoringa kopsavilkums. Iesniegumā Šlesers komisijai norāda uz nepieciešamību izmeklēt apstākļus par bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara valsts amatpersonu deklarācijā nenorādīto informāciju un viņa īpašumā esošās naudas izcelsmi un tiesībsargājošo iestāžu nevēlēšanos to izmeklēt, maksātnespējīgā "Liepājas Metalurgs" administratora un konsultanta "Prudentia Advisers" saņemto atalgojumu un partijas "Jaunais laiks" iespējamu neatļautu finansēšanu.

Šlesers norāda, ka, "manuprāt, šie fakti liecina par, iespējams, koruptīvas vai vismaz savstarpēji cieši saistītas politiskās un (iespējams, ka bijušo) tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju grupas pastāvēšanu". "Manuprāt, bija acīmredzami, ka laika periodā, kad politiskā partija "Vienotība" un "Jaunais laiks" vadīja valsti, vairākas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildīgās amatpersonas savus dienesta pienākumus pildīja šīs partijas interesēs – gadījumos, kur bija konstatēts noziedzīgs nodarījums, krimināllietas ierosinātas netika un izmeklēšana nenotika, savukārt, gadījumos, kad šīs partijas interesēs bija nepieciešams nomelnot politiskos oponentus, tika ierosinātas krimināllietas un notika ilgstoša nepamatota izmeklēšana," komentējot KNAB atteikumu sākt kriminālprocesu par Kampara finansēm, paziņojumā paudis Šlesers.

Šie fakti liecinot par "valsts nozagšanu" – "reālā vara valstī piederēja šauram personu lokam, apvienojoties dažiem politiķiem un KNAB darbiniekiem", turpina Šlesers.

Saistībā ar "Liepājas Metalurga" administratora darbību, Šlesers, atsaucoties uz medijos publicēto informāciju, pauž, ka "uzņēmuma manta bija tikai puspārdota jeb iesākts pārdošanas process un pirkuma maksa pilnā apmērā netika saņemta, tomēr atlīdzībās administrators un "Prudentia Advisors" saņēma pilnu honorāru, kas rēķināts no it kā jau notikuša darījuma, reāli izmaksāti vairāki miljoni eiro atlīdzībā par to, ka iespējams pircējs samaksās vismaz 1-7 miljons". "Tomēr, kā izrādījās, darījums tā arī nenotika, un uzņēmums nonāca iepriekšējā stāvoklī. Manuprāt, šādā situācijā ne administratoram, ne konsultantiem nepienāktos atlīdzība par rezultātu (mantas pārdošanu), jo rezultāta taču nebija. Šī nauda bija jāatmaksā vai nu pircējam, vai nu jāsadala starp kreditoriem. Tomēr, nekāds kriminālprocess, manuprāt, par šo faktiski nepamatoto naudas piesavināšanos nav ticis ierosināts. Arī šie fakti liecina par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, respektīvi, tās neesamību," teikts Šlesera paziņojumā.

Visbeidzot Šlesers paziņojumā iztirzā, kā "Rēzeknes gaļas kombināts" neuzskaitītie ieņēmumi izmantoti partijas "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu kampaņai Rēzeknē.

"Kā es saprotu, tad faktiski nevienu no šiem notikumiem ar likumā noteiktajiem izmeklēšanas līdzekļiem neviena tiesībsargājošā iestāde tā arī neizmeklēja. Neviens kriminālprocess netika ierosināts. Bet, ja nav kriminālprocesa, tad nav pieejami nepieciešamie izmeklēšanas līdzekļi. Pret tā laika vadošās partijas politiķiem nekādas likumā noteiktās pārbaudes kriminālprocesuāliem līdzekļiem netika veiktas. Savukārt, pret citiem, kā piemēram attiecībā pret mani, nekavējoties tika izmantoti visi "smagākie" ieroči. Turklāt, pretstatā lietā pret mani, kur pierādījumus cītīgi meklēja, bet neatrada, jo tādu nebija, tad lietā pret valdošās partijas politiķiem ne vien izmeklēšana netika veikti, bet pat oriģinālpierādījumi tika "nozaudēti"," paziņojumā norāda Šlesers.

Līdz ar iepriekšminēto iesniegumā bijušais politiķis arī lūdz komisiju pārbaudīt faktus par KNAB amatpersonu bezdarbību un iespējamo KNAB bijušo vadošo amatpersonu Jutas Strīķes un Jura Juraša ļaunprātīgo dienesta stāvokļa izmantošanu vismaz iepriekš norādītajās lietās, kuras saistītas ar politisko partiju "Jaunais Laiks" un "Vienotība" atbildīgajām personām. Tāpat lūgts pārbaudīt faktus par valsts nozagšanas pazīmēm maksātnespējīgā "Liepājas Metalurgs" maksātnespējas procesa lietā.

Pilnu iesnieguma tekstu iespējams izlasīt šeit.