Saeimas komisija atbalsta Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu galīgajā lasījumā  (7)

Kopumā komisija vērtēja 48 priekšlikumus, kas bija iesniegti likumprojektam uz galīgo lasījumu. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pēc komisijas sēdes uzsvēra, ka visi ierosinājumi bija būtiski un likumprojektā ietverti precizējumi un labojumi. Vienlaikus viņa pieļauj, ka likums nākotnē vajadzēs pilnveidot, jo ir jāredz, kā tas darbojas.

Paredzēts, ka Saeima galīgajā lasījumā par šo likumprojektu lems nākamnedēļ, 14.decembrī. Tas ir būtiski, lai likumu varētu laicīgi izsludināt un tas varētu stāties spēkā no nākamā gada, skaidroja komisijas priekšsēdētāja.

Vērtējot likumprojektu galīgajā lasījumā, deputātiem darbs veicās salīdzinoši raiti - komisija likumprojektu sāka vērtēt šorīt, bet pēcpusdienā šo darbu turpināja un arī noslēdza.

Deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas nosaka veselības aprūpes budžeta pieauguma sadalījumu vairākiem mērķiem. Likumā paredzēts noteikt, ka, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Tāpat komisijas deputāti vienojās noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020. gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti darbinieku, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, darba samaksai.

Komisija arī atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka no 2021. gada arī personas ar trešās grupas invaliditāti būs starp tām grupām, kuriem ir obligāta veselība apdrošināšana. Līdz šim bija paredzēts, ka tas attiektos uz cilvēkiem ar pirmo vai otro invaliditātes grupu.

Kopumā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020. gadā - jau līdz 5%.

Tāpat plānots no 42 līdz 70 dienām pagarināt iespēju grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi.

Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistītas ar sociālajām iemaksām.