"Tiem somu karavīriem, kuri apglabāti mūsu zemē. Latvijas tauta izrāda cieņu valstij, kas izturēja Staļina simtkārtīgo pārspēku. Protams, ar daudzu citu valstu un cilvēku atklātu vai slēptu palīdzību."
Stiprais sekojis līdzi svinību norisei Ziemeļvalstī un raksta, ka jau no rīta jubilejas dienā Somijā ik pilsētā pie baltajiem krustiem, kuri atrodas katras pilsētas centrā, somu jaunieši nostājās goda sardzē pateicībā par nosargāto zemi.
Savukārt Tukumā Kalnu kapos somu karavīrs arī tika pagodināts ar vainagu un somu karoga krāsas lenti ar uzrakstu "Somijai 100".
"Ne velti Jūs karojāt, Ne velti Jūs kritāt."
No Tukuma Somijas draugiem.
Godināšanu palīdzēja īstenot daudzi Tukuma iedzīvotāji, tostarp šūšanas piederumu veikaliņš Pasta ielā 30, veikala "Randa" pagrabstāva šūšanas meistares un apbedīšanas birojs "Tāle". Pirmkārt, tas ir cieņas apliecinājums tam, ka somi nepiekāpās Staļina karaspēka priekšā. Somi prot saglabāt labas attiecības ar visiem saviem kaimiņiem.
"Tiesa, kādā sarunā ar pensionētu somu virsnieku dzirdēju vieglu pārmetumu, ka Baltijas valstis piekāpās Staļina karaspēkam. Somi ir pieņēmuši likumu par visu somu atgriešanos tēvzemē, un tie nebija tukši vārdi, jo tie, kuri atgriezās, dabūja dzīvokļus, pabalstus. Iespēju somu valodu mācīties bez maksas, iet somu skolās," raksta Stiprais.
Somijā svētku dienā trūcīgajiem tika dalītas svētku palīdzības pakas. Daudzas ēkas tiek izgaismotas somu karogu krāsās. Notika tradicionālā pieņemšana prezidenta pilī.
Pirmā piegājiena laikā, skanot Jēgeru maršam, nāca kara un darba veterāni, no kuriem daudzi pārvietojās ratiņkrēslos un gājienā devās ar pavadoņiem. Jēgeru marša vārdus sacerējis kāds virsnieks, kad viņš kopā ar citiem apmācāmiem karavīriem Pirmā pasaules kara laikā atradās Liepājā.
Otrajā piegājienā, sagaidot armijas komandierus un valdības locekļus, prezidenta dzīvesbiedres nebija klāt, jo ir bērna gaidībās, kas nepieļauj šādu slodzi. Prezidentes kundze parādījās, kad tika pieņemts diplomātiskais korpus un visi bijušie Somijas prezidenti.
Pasākums sākās ar Sibeliusa jauktā kora dziesmu "Finlandija", kas faktiski ir Somijas neoficiālā himna. Pēc tam visi klātesošie kopā nodziedāja Somijas himnu, kam sekoja mielošanās pie zviedru galda. Atšķirībā no pieņemšanas pie Latvijas prezidenta ēšanas un deju laikā žurnālistiem ļauts fotografēt un intervēt. Protams, ja pavaicāta un saņemta atļauja.
Beigu beigās sākās dejas, kuras ievadīja prezidenta kungs ar kundzi. Dejas ir otrā lielākā somu vājība. Somiem patīk skatīties šo krāšņo, ikgadējo priekšnesumu. Es arī pagatavoju vāju kafiju un dažus pieticīgus gardumus, lai šīs izrādes laikā "nepiekustu". Somiem ir jāzina, ka ne tikai Rīgā un Jūrmalā viņiem ir draugi. Daži tukumnieki uzmanīgi seko notikumiem Somijā un atbalsta viņus. Viņi izkar Somijas karogus šādos svētkos. Abu valstu karogi bija pacelti Tukumā pie jaunā Somijas šūšanas ceha "Lindstrom".
"Uz priekšu Somija! Vēl simts gadus uz priekšu!" vēl Leons Stiprais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
