Pagaidām VUGD rīcībā vēl nav dronu, taču dienests aktīvi iesaistās dažādos projektos, ar kuru palīdzību tos varētu iegādāties. "Šobrīd droni ir ļoti sensitīvs jautājums ne tikai mums kā iekšlietu dienestiem, bet visai sabiedrībai, jo tie tiek lietoti ļoti plaši. Iepriekš esmu runājis par dronu izmantošanu kūlas ugunsgrēku apsekošanai, un tas nav tikai sapņu līmenī. Mēs aktīvi rīkojamies un iesaistāmies projektos, ar kuru palīdzību dronus varēsim iegādāties," sacīja Āboliņš.
Āboliņš uzsvēra, ka droniem dienestā redz ļoti plašu pielietojumu, ne tikai kūlas ugunsgrēku apsekošanai. "Mēs varēsim veikt notikumu izlūkošanu, izmantot ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanas pārbaudēs, rūpniecisku objektu, teritoriju filmēšanu, foto fiksāciju, meklējot cilvēkus - ne vienmēr ir iespēja izmantot helikopterus utt. Katru dienu rodas jaunas idejas, kā tos varētu izmantot. Protams, ir rūpīgi jāizvērtē, kādam jābūt drona aprīkojumam konkrētajā gadījumā - vai tas ir gāzu analizators vai infrasarkanā kamera u.tml. Droni nebūs paredzēti izklaidei brīvajos brīžos, tiem būs konkrēts mērķis. Un, lai to sasniegtu, tam ir jābūt attiecīgi aprīkotam," stāstīja VUGD priekšnieks.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka profesionālo dronu izmaksas ir pietiekami lielas. "Runājot par profesionālajiem droniem, izmaksas ir ļoti lielas. Ja gribam tiem papildu aprīkojumu, izmaksas tikai aug. [Tāpēc] mēs izmantojam ikvienu iespēju piedalīties projektos, kuros varam ne tikai iegādāties tehniku ar līdzfinansējumu, bet arī projektos, ar kuru palīdzību varam rīkot prevencijas pasākumus, akcijas," norādīja Āboliņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!