Kļaviņš: no 2009. līdz 2011. gadam RTO nebija darījumu ar Šleseru  (7)

Vaicāts, vai Šleseram bijušas slēptas īpašumtiesības RTO, Kļaviņš sacīja, ka, cik viņam zināms, Šlesera ģimenes locekļiem netiešā veidā patlaban pieder daļa uzņēmuma, savukārt par 2010. gadu un 2011. gadu šādas informācijas viņam nav.

Uz jautājumu, vai Šlesers "ar politiku taisīja sev naudu", Kļaviņš atbildēka, sakot: "grūti pateikt ar politiku vai ne ar politiku, bet RTO 2009. gadā, 2010. gadā un 2011. gadā nav bijuši nekāda veida darījumi ar Šleseru". "Par naudas pelnīšanu politikā grūti spriest, ar politiku nenodarbojos un politikā nepiedalos," noteica uzņēmējs.

Kļaviņš apstiprināja, ka apmeklējis viesnīcu "Rīdzene" un saticis tur arī Šleseru. Uz jautājumu, kas bijuši RTO īpašnieki 2009. gadā un 2010. gadā, Kļaviņš īsti atbildēt nevarēja, norādot, ka tobrīd RTO bijusi virkne darījumu un dalībnieki mainījušies. Kļaviņš skaidroja, ka šis holdings tika izveidots 2007. gadā, kas bijis dinamisks laiks tranzīta jomā, tāpēc nozarē bijušas vairākas izmaiņas, taču atkārtoja, ka šajā laikā ar Šleseru nekādu darījumu nav bijis. Vaicāts, vai tā brīža RTO īpašnieki nestrādāja Šlesera interesēs un vai viņiem nekas nav bijis jāatdod, Ķļaviņš noteica: "Es neko Šleseram atdevis neesmu un negrasos atdot."

Vaicāts par Šlesera atbalstu RTO, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs sākotnēji atbildēja ar pretjautājumu, kāpēc komisijas locekļiem šķiet, ka Šlesers "ļoti atbalstīja šo uzņēmumu". "Es domāju, ka nozares amatpersonai būtu klaji nepareizi, ja būtu vienaldzīgs pret vienu no nozares lielākajiem uzņēmumiem". Vienlaikus viņš norādīja, ka "Rīdzenē" redzējis arī virkni citu brīvostas uzņēmēju, tāpēc es nedomā, ka bijis vienīgais, ar ko pārrunāti šie jautājumi. Viesnīcā viņš devies ar Šleseru apspriest nozares svarīgos jautājumus.

Kļaviņš sacīja, ka viņam nav bijusi vēlme veidot biznesu kopā ar Šleseru. Uz jautājumu, kā tad tas sanācis, RTO valdes priekšsēdētājs sacīja, ka "diemžēl… diemžēl vai ne diemžēl vēsturiski tā situācija tā izveidojās, ka 60% RTO…," taču sakāmo īsti nepabeidza, jo komisijas loceklis Andrejs Judins (V/Par!) uzdeva nākamo jautājumu. Kļaviņš pieņēma, ka, ja Šlesers nebūtu īpašnieks, tad RTO būtu veicies labāk. "Bija arī lēmumi, no kuriem es centos atrunāt Šleseru," sacīja Kļaviņš.

Pievērošoties RTO un mediju biznesam, Kļaviņš sacīja, ka jau sākotnēji pēc SIA "Dienas mediji" iegādes viņš uzskatījis, ka mediju bizness jālikvidē. Vaicāts, kāpēc tad vispār šis darījums noticis, Kļaviņš skaidroja, ka tas bijis auksts aprēķins – būtībā Mūkusalas ielā esošā nekustamā īpašuma – ēkas – dēļ, kā arī tipogrāfijas dēļ.

"No RTO viedokļa mēs ar kolēģiem secinājām, ka izdevīgi pārņemt divus vērtīgos aktīvus un izdevniecību likvidēt, negribu teikt, novest līdz bankrotam, bet būtībā šis bizness mūs neinteresēja," noteica Kļaviņš.

Savukārt par minerālmēslu termināļa attīstīšanu, Kļaviņš sacīja, ka 2009. gadā panākta vienošanās par jauna uzņēmuma dibināšanu un no vairākām vietām Rīgas brīvostā izvēlēta Kundziņsalas teritorija. Šobrīd terminālis izbūvēts un strādā, un, viņaprāt, tas ir viens no sekmīgākajiem projektiem.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.