Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S) nosoda plānoto pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un pauž neizpratni par partijas "Saskaņa" bezdarbību.
Viņš pirmdien sasauktajā preses konferencē uzsvēra, ka 90% "Saskaņas" vēlētāju ir krievvalodīgie. Šobrīd partija netiek galā ar cīņu par vēlētāju interesēm, tas īpaši novērojums tā saucamajā skolu latviskošanas jautājumā.
Mamikina ieskatā ir jācīnās visiem spēkiem pret valdības konceptuāli atbalstīto lēmumu – pāriet uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Politiķim radies iespaids, ka "Saskaņas" vadība ir sākusi kautrēties no saviem vēlētājiem, uz to norāda partijas atbalsts reformai. Viņš kritiski vērtē Rīgas domes mēra Nila Ušakova (S) ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem nodrošināt papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā.
Viņš pauda, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sagatavotā reforma ir neprofesionāla, tehniski to būs ļoti grūti ieviest un skolotāju deficīts tikai palielināsies, jo daļa pasniedzēju nespēs pasniegt eksaktos priekšmetus valsts valodā.
Politiķa ieskatā reforma ir sagatavota bez konsultācijām ar pedagogiem, profesionāļiem un vecākiem.
"Ministrijai nav nekādu pētījumu. Pēdējais pētījums, kas bija pasūtīts Izglītības ministrijai, notika 2010. gadā. Starp citu 2010. gada pētījumā tikai 2-3% vecāku, skolēnu, skolotāju bija par to, lai minoritāšu skolēni mācītos latviešu valodā," skaidroja EP deputāts. Viņš atklāja, ka pats ir pasūtījis par šo jautājumu pētījumu, taču tā rezultāti gan būšot zināmi vēlāk.
"Es tiešām uzskatu, ka mums ir vitāli nepieciešams moratorijs uz šo reformu, tāpēc es esmu kopā ar tiem cilvēkiem, pats galvenais – vecākiem, kuri protestē pret šo reformu," norādīja Mamikins.
Vēstīts, ka valdība izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018. mācību gada, 9. klasē no 2019./2020. mācību gada valsts pārbaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā.
Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, paredzēts ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
