Pēc 2013. gadā notikušās Zolitūdes traģēdijas jaunu objektu būvniecība Latvijā ir kļuvusi pārāk sarežģīta, un tas bremzē ekonomisko attīstību, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Pēc Zolitūdes [traģēdijas] esam iebraukuši otrā grāvī, pagarinot [būvniecības] procesu no idejas līdz izpildījumam par kādiem diviem gadiem," sacīja premjers.
Par šo tēmu viņš sāka runāt kontekstā ar darbavietu un pieejamo dzīvesvietu disproporciju. Pēc valdības vadītāja teiktā, piemēram, Rīgas apkārtnē ir ļoti daudz darbavietu, taču dzīvokļu īres cenas lielākoties pārsniedz cilvēku maksātspēju. Lai šo problēmu risinātu, būtu jāceļ jaunas dzīvojamās mājas, taču bažās par Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes iespējamu atkārtošanos regulējums būvniecības nozarē ir kļuvis tik smagnējs, ka būvnieki nespēj pienācīgi tikt galā ar visām prasībām, skaidroja premjers.
Valdības vadītājs atzīmēja, ka vairākas pašvaldības, piemēram Smiltenes novads, Jelgava un Valmiera, pašas iesaistās māju būvēšanā, lai darbaspēkam būtu, kur dzīvot, taču ilgtermiņā šādai situācijai nevajadzētu turpināties. "Tas tā var būt sākumā, bet diez vai tai būtu jābūt normai, jo mums ir arī privātais sektors, kas tikpat labi to varētu izdarīt," norādīja Kučinskis.
Pēc viņa teiktā, ar minētās problēmas risināšanu nedrīkst kavēties. "Tas ir nākamā gada jautājums. Programma būtu jāizstrādā," apliecināja valdības vadītājs.
Kā ziņots, tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.