Čakša: pēc kāda laika varētu rasties nepieciešamība pielāgot Veselības aprūpes likumu reālajai dzīve  (33)

Viņa gan norādīja, ka patlaban galvenais stāsts ir, kā nodrošināt visu administratīvo sadaļu par iestāšanos sistēmā, par monitoringu un sistēmu salāgošanu, jo īstās izmaiņas cilvēkam sāksies tikai no 2019. gada. Nākamais gads ir pārejas posms.

Čakša uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana ir liels pagrieziens veselības aprūpes sistēmas organizēšanā - likuma pieņemšana nozīmē apņemšanos nodrošināt finansējumu nozarei, turklāt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek sasaistīta ar nodokļu nomaksu.

Turklāt ministre sacīja, ka likumā noteiktais nodrošina, ka veselības nozares finansējumam nāks klāt 85 miljoni eiro, kas ļaus dod iespēju "nosargāt mūsu mediķus", lai viņi neaizbrauktu prom, kā arī budžeta deficīta atkāpe, kas dod iespēju uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību, samazināt rindas, kā arī veikt virkni citu uzlabojumu.

Vienlaikus Čakša norādīja, ka likumā skaidri noteikta pasargāto cilvēku daļa, proti, cilvēki, kurus apdrošinās valsts - bērni, pensionāri, invalīdi un citi pie atbrīvotajām grupām pieskaitāmie, turklāt likumā norādīts, kā viegli iestāties sistēmā, ja cilvēks nav standarta nodokļu likmes maksātājs, proti, veicot maksājumu 1% apmērā no minimālās algas.

Uz jautājumu par to, kā vērtē mediķu aso reakciju uz Saeimas deputātu lēmumu likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas mediķu atalgojuma palielināšanai pēc 2019.gada, Čakša norādīja, ka svarīgākais, ka likumā iekļauts, ka veselības aprūpes finansējumam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Tas lielā mērā piesaista finanšu pieaugumu veselības aprūpes sistēmai, un, ja pieaug finansējums, protams, lielākā deficīta daļa bijusi atalgojumam," sacīja Čakša.

Viņa ir pārliecināta, ka, neskatoties uz to, kāds politiskais spēks uzvarēs vēlēšanās nākamgad, izpratnei par to, ka atalgojuma sadaļa ir būtiska, vajadzētu būt.

Čakša gan atzina, ka kopīgi jāsaprot, kādā veidā 2020. gadā papildu finansējums nonāks līdz veselības aprūpes sistēmai, jo šobrīd plānotais naudas apmērs pēc 2019.gada nav pietiekams. Turklāt ministre uzskata, ka ne vienmēr sasaiste ar IKP ir labākais variants. Lai skaidri iezīmētu veselības aprūpi kā prioritāti, tai būtu jāatvēl 14% no kopējā valsts budžeta.

Pēc ministres paustā, nekas no likumā papildu iekļautā, tā izpildi nesadārdzina, ņemot vērā, ka lielākā daļa finansējuma nāk no kopējā budžeta un tikai 1% ir no sociālajām iemaksām.

Jau ziņots, ka nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019. gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018. gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018. gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.