'2% no IKP: Kā mūs aizsargās?' No 8 tūkstošiem rezerves karavīru trīs gados iemaņas atjaunojuši 357  (163)

Tematiskā sērijā "2% no IKP: Kā mūs aizsargās?" portāls "Delfi" rakstos un raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" analizē Latvijas aizsardzības sektoru un tam atvēlētā budžeta izlietojumu.

NBS rezerve veido prāvu daļu no kopējā Latvijas bruņotajiem spēkiem pieejamo karavīru skaita. Aptuveni 7800 reģistrēto rezerves karavīru ir papildinājums pieciem ar pusi tūkstošiem profesionālā dienesta karavīru un astoņiem tūkstošiem zemessargu.

Bruņoto spēku rezervē nokļūst un par rezerves karavīriem kļūst no profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, pamatapmācību apguvuši bijušie zemessargi, Latvijas pilsoņi, kas brīvprātīgi pieteikušies dienestam NBS rezervē un sekmīgi apguvuši apmācību kursu, kā arī jaunsargi, kas sekmīgi nokārtojuši mācību noslēguma pārbaudījumu un devuši karavīra zvērestu.

Līdz ar to NBS rezervi veido dažādas sagatavotības rezerves karavīri – no bijušajiem profesionālā dienesta karavīriem līdz zemessargam, kurš dažus gadus dienestā apguvis minimāli nepieciešamās prasmes vai pat Zemessardzes orķestranti, kas ar militārām lietām nav nodarbojušies.

Aptuveni pieci tūkstoši no viņiem ir no profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, turklāt daudzi ar starptautisko operāciju pieredzi, uzsver ministrijā.

Par plāniem atsvaidzināt rezerves karavīru iemaņas, lai nepieciešamības gadījuma tie spētu iekļauties aizsardzības uzdevumu izpildē, publiska informācija izskanēja laikā, kad Krievija okupēja Ukraina piederošo Krimas pussalu un sāka bruņotos nemierus Donbasā. Krievijas agresija noveda pie lielākās NATO spēku stiprināšanas un spēku izvietošanas kopš Aukstā kara.

Reāla rezerves karavīru apmācība sākta 2015. gadā. Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka NBS miera laikā uztur 3000 militāri sagatavotus karavīrus. Līdz ar to plāns paredz sagatavot tik rezerves karavīru, lai spētu uzturēt šo 3000 rezerves karavīru robežu.

Kā liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā statistika, 2015. gadā ir izdevies apmācīt 56 rezerves karavīrus, 2016. gadā 168 karavīrus, bet 2017. gadā – 133 rezervē esošos karavīrus. Kopā tie ir 357 apmācīti karavīri. 2018. gadā NBS ir iecerējuši uz iemaņu atsvaidzināšanu aicināt 319 rezerves karavīru.

Pēc šī plāna līdz 2018. gada beigām ir jābūt apmācītiem līdz 672 rezerves karavīriem. Lai gan iecere, sākot iemaņu atsvaidzināšanas programmu, bija līdz nākamajam gada sagatavot tik rezerves karavīru, lai spētu uzturēt koncepcijā noteiktos 3000 rezerves karavīru, ministrija noliedz, ka plāns nebūtu izdevies, jo daudziem rezerves karavīriem iemaņu atsvaidzināšanas nemaz neesot vajadzīga.

"Jāuzsver, ka vairāk nekā 2800 uzskaitē iekļauto rezerves karavīru ir atvaļinājušies pēdējo četru gadu laikā un līdz ar tiek uzskatīti par militāri sagatavotiem rezerves karavīriem, respektīvi, viņiem tuvākajos gados nav nepieciešamības piedalīties mācībās militāro iemaņu atjaunošanai. Nemainoties līdzšinējai personāla atvaļināšanās dinamikai, šāds skaits četru gadu periodā varētu palikt nemainīgs," ministrija atbild portālam "Delfi".

Vai visi rezerves karavīri ir sasniedzami?

Teorētiski NBS rīcībā ir ap 7800 rezerves karavīru, taču ir jautājums, cik no tiem ir reāli sasniedzami, gatavi un spējīgi iesaistīties valsts aizsardzībā.

2014. gadā tika veikta pirmā rezerves karavīru apziņošana, lai praktiski pārbaudītu rezerves personāla uzskaites sistēmas darbību un noskaidrotu karavīru atsaucību un cik precīza ir norādītā kontaktinformācija, skaidro Aizsardzības ministrija.

Tika izsūtītas 500 apziņošanas vēstules, kurās adresātus triju darba dienu laikā lūdza apstiprināt to saņemšanu. Desmit dienu laikā to izdarīja 55% rezerves karavīru, no tiem 77% to izdarīja noteiktajā trīs darba dienu termiņā. Rezerves karavīru apziņošanas sakaru mācībās tika konstatēts, ka atziņošanas aktivitāte un laiks nav atkarīgs no dzīves vietas deklarācijas lauku teritorijās, republikas nozīmes pilsētās vai Rīgā, un maz atkarīgs no rezerves karavīru dienesta pakāpes, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Pavēstes rezerves karavīriem tiek izsūtītas sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām. "Pirms to izsūtīšanas rezerves personāla uzskaites sektors vairākos valsts reģistros veic datu salīdzināšanu, tādējādi mēģinot pavēstes neizsūtīt tiem rezerves karavīriem, kuri nevarētu tikt iesaukti uz militārajām mācībām," procesu skaidro ministrija.

Iestāde neatklāj visus datus par izsūtīto pavēstu skaitu un atsaucību uz tām, norādot, ka būtisks ir uz mācībām vienību pieprasīto un uz tām ieradušos karavīru, nevis vēstuļu skaits.

Pavēstes ar nolūku tiek izsūtītas vairāk par mācībās neieciešamo rezerves karavīri skaitu, paredzot, ka uz iemaņu atsvaidzināšanu reāli varētu ierasties trešā daļa no vēstules saņēmušo skaita. Šāda prakse ir arī citās valstīs, portālu informē Aizsardzības ministrijā.

Ieskatu sistēmas darbībā sniedz 2016. gada dati. Tika izsūtītas 966 ierakstītas vēstules, no kurām 285 atgriezās adresātu nesasniegušas. 102 karavīri nesniedza vispār nekādu atbildi. 579 karavīri informēja par pavēstes saņemšanu, 177 no tiem informēja par attaisnojošiem iemesliem nepiedalīties mācībās.

Uz medicīnisko komisiju ieradās 308 personas, no kurām par mācībām nederīgām tika atzītas 110. Tātad, apmācīšanai paliek 198 personas ar atbilstošu veselību.

Jāatzīmē, ka rezerves karavīra pienākumos ietilpst informēt NBS par izbraukšanu no valsts uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem. Par uzskaites kārtības neievērošanu rezerves karavīram var tikt piemērots brīdinājums vai naudassods līdz 70 eiro apmērā. Savukārt par neierašanos uz rezerves karavīru mācībām sods var sasnieg 210 eiro.

Par atkārtotu neierašanos uz mācībām, ja tas izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, naudassods jau sasniedz 350 eiro.

NBS sodu karavīriem neuzliek, bet gan ziņo Valsts policijai, ja konstatē augstākminētās administratīvo pārkāpumu pazīmes. Sodus piemēro tiesa.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā portāls "Delfi" uzzināja, ka par neierašanos uz rezerves karavīru mācībām (Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 pants) kopš 2015. gada izrakstīti 359 protokoli, bet naudassods piemērots 275 gadījumos no šiem.

Savukārt par uzskaites noteikumu nepildīšanu (Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200. pants) kopš 2015. gada izrakstīti trīs protokoli – visos gadījumos piemērots sods.

Par neierašanos uz rezerves karavīru apmācībām kopš šī gada jūnija 29 personām piemērots 10 līdz 50 eiro liels naudassods, liecina tiesu informācija.

Kopumā par trīs gadiem piemēroto naudassodu summa sasniedz 6555 eiro, informē Iekšlietu ministrijas informācijas centrā.

Attaisnojoši iemesli, lai nepiedalītos kārtējās vai pārbaudes mācībās, var būt karavīra veselības stāvoklis, ja karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir vismaz divi pirmsskolas vecuma bērni.

Tāpat mācībās neiedalās persona, kas ir apsūdzēta kriminālprocesā par tīšu noziedzīgu nodarīšanu, ir sodīta par tīšu noziegumu, kā arī persona, kas dien Iekšlietu ministrijas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, liecina informācija NBS tīmekļa vietnē.

Apmācīs arī brīvprātīgos

Lai palielinātu rezerves karavīru skaitu, NBS 2018. gadā plāno apmācīt arī brīvprātīgos rezervistus. Rezervists ir Latvijas pilsonis bez militārās pieredzes vai kādreiz obligātā militārajā dienestā dienējusi persona, kas tiek iesaukta tikai mobilizācijas gadījumā.

Turpmāk pilsoņiem tiks dota iespēja brīvprātīgie pieteikties apmācībām, pēc kuru sekmīgas nokārtošanas apmācītie kļūs par rezerves karavīriem, atklāj ministrija.

"Nesen veiktie grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka Latvijas pilsonis, kurš atbilst personālsastāva komplektēšanas noteiktajām prasībām un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, respektīvi, rezervists, var brīvprātīgi pieteikties dienestam bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apgūt noteiktu militārās apmācības kursu," skaidro iestādē. Šie grozījumi ir stājušies spēkā 13. decembrī.

Nākamgad NBS plāno apmācīt līdz 50 brīvprātīgo rezervistu, kuri tad papildinās bruņoto spēku rezerves karavīru rindas. Brīvprātīgo apmācības kursu biežums būs atkarīgs no sabiedrības intereses.

Mobilizācijas gadījumā gan rezerves karavīriem, gan rezervistiem jāizpilda izsniegtajā pavēstē noteiktais – jāierodas mobilizācijas punktā. Tā ir speciāli aprīkota vieta, kur pārbauda mobilizējamo rezerves karavīru veselību, izsniedz ekipējumu un nodrošina ar pārtiku, kā arī izsniedz karavīru apliecības. Tālāk iesauktie tiek nosūtīti uz apakšvienībām.

Miera laikā rezerves karavīra pienākums ir saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību, tāpēc arī viņi var tikt iesaukti uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām regulāro spēku un Zemessardzes vienībās.

Pēc mācībām rezerves karavīri saņem mobilizācijas norīkojumu, kurā norāda vienību un amatu, kādā rezerves karavīrs ieskaitīts dienestam rezervē un pildīs aktīvo dienestu mobilizācijas gadījumā, kā arī viņa rīcību mobilizācijas gadījumā, ja netiek saņemta mobilizācijas pavēste.