Lūkos ieviest kriminālatbildību par pārkāpumiem ārkārtas situācijās  (26)

AM rosina par šo ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja radīts būtisks kaitējums - ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt, ja būs izraisītas smagas sekas - paredzēt brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Ministrija uzskata, ka likumprojekts veicinās Krimināllikuma preventīvās funkcijas izpildi, mudinot ievērot aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti Ministru kabineta lēmumā par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanu.

Saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ārkārtēja situācija ir Ministru kabineta izsludināts īpašs tiesisks režīms visā vai konkrētā Latvijas teritorijas daļā, kas tiek izsludināts tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku dzīvība.

Ministru kabinets lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus, kas minētajām personām ir saistoši uz visu ārkārtējās situācijas izsludināto laiku.

Izsludinot ārkārtējo situāciju, valdībai ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai, saimnieciskās darbības kārtību, kārtību preču un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai. Tāpat iespējams šādā gadījumā noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā.

Ārkārtējā situācijā valdība var noteikt amatpersonām papildu tiesības aizturēt iedzīvotājus, kuri nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus. Tāpat iedzīvotājiem var noteikt aizliegumu atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām.

Savukārt izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesisks režīms visā vai konkrētā Latvijas teritorijas daļā, kas tiek izsludināts tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar ārējā ienaidnieka apdraudējumu vai iekšējiem nemieriem vai draudiem par to izcelšanos, kas varētu apdraudēt demokrātiskas valsts iekārtu. Arī šajā gadījumā Ministru kabinets norāda fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus, kas minētajām personām ir saistoši uz visu izsludināto izņēmuma stāvokļa laiku.

Izņēmuma stāvoklī iespējami līdzīgi ierobežojumi kā ārkārtējās situācijā. Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var, piemēram, noteikt īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus. Tāpat šajā laikā var aizliegt organizēt piketus, gājienus, streikus, ierobežot transporta kustību, kā arī noteikt īpašu kārtību pārtikas, resursu pieejamībai. Iedzīvotājiem šajā laikā varas iestādes var izņemt ieročus un pat pirotehniku, kā arī aizliegt izvest no valsts svarīgas preces.

Paralēli Krimināllikuma izmaiņām AM sagatavojusi arī grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Šie grozījumi paredz, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varēs piemērot līdz 350 eiro lielu administratīvo naudas sodu.

Grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.