Randiņi 'Rīdzenē' un prezentācija – kā komisija iztaujāja Šķēli, Lembergu un Koziolu  (236)

Komisijas sēde pirmdien sākās ar komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) aicinājumu Šķēlem sākt runāt, taču ekspolitiķa uzruna nebija gara. Viņš sacīja, ka "īsti nezina, kā sākt", kā arī uzsvēra un atgādināja, ka nav saistīts ar "oligarhu lietu" un ar konkrēto kriminālprocesu.

Vaicāts, vai no 2009. gada līdz 2011. gadam uzturējis kontaktus ar tā laika politiķi Aināru Šleseru, Šķēle atzina, ka 2009. gadā ar politiķi komunicējis maz. Šlesers vien pāris reizes esot bijis Šķēles birojā, 2010. gadā viņi tikušies, lai pārrunātu "politiskas dabas jautājumus" – apvienības "Par labu Latviju!" veidošanu.

Bijušais politiķis neatcerējās, vai Šlesers aicinājis viņu pie sevis uz viesnīcu "Rīdzene", kas gan tolaik esot bijusi populāra vieta, uz kuru devušies daudzi cilvēki.

Šķēle arī noliedza, ka savulaik būtu mēģinājis ietekmēt saturu laikrakstā "Diena", uzsverot, ka tas nav iespējams.

Savukārt Lembergu komisija iztaujāja kā pēdējo no pirmdien uz sēdi aicinātajiem. Viņam paskaidrojumu sniegšanai tika atvēlētas 20 minūtes. Viņš gan pret šādu uzstāšanās laika ierobežojumu iebilda, norādot, ka ar kriminālprocesu tieši nesaistītajai žurnāla "Ir" galvenajai redaktorei atvēlētais uzstāšanās laiks bijušas 40 minūtes.

Lembergs klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju ""Oligarhu lieta" kā propagandas un izrēķināšanās ierocis". Šajā prezentācijā bija iekļauti dažādi tiesas lēmumi, hronoloģisks notikumu apkopojums, tāpat viņš aicināja dažādos lēmumos komisijas locekļus atrast atšķirības. Viņš vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka lēmumi gan par Lembergu, gan SIA "Mediju nams" bijuši faktiski vienādi.

Lembergs neiekļāvās viņa prezentācijai atvēlētajā laikā – 20 minūtēs, tāpēc Sudraba viņam atvēlēja vēl divas papildu minūtes. Tas gan izraisīja atsevišķu deputātu neapmierinātību. Lemberga uzstāšanās laikam uzmanīgi sekoja līdzi deputāts Artuss Kaimiņš (KPV.LV), kurš steigšus informēja komisiju, kad atvēlētais laiks bija beidzies.

Lembergs komisijas sēdē sacīja, ka viņš viesnīcā "Rīdzene" ticies ar dažādiem cilvēkiem, tostarp kādas trīs reizes ar Aināru Šleseru. Viņš, iespējams, tur ticies arī ar politiķi Andri Ameriku. Vienā no tikšanās reizēm "Rīdzenē" bijis arī "saskaņietis" Jānis Urbanovičs.

Savukārt uzņēmējs Koziols komisiju informēja, ka tā saucamās "oligarhu sarunas" nekomentēs, jo žurnāla "Ir" publicētie sarunu atšifrējumi ir transformēti, nepilnīgi un rediģēti.

Koziols arī komisijā stāstīja atmiņas par to, kā viņš nofilmējis, kā savulaik, iespējams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji viņa darba kabinetā uzstādījuši videonovērošanas ierīces. Tā kā viņa kabinets iepriekš bija apzagts, tad pats Koziols esot uzstādījis mazu videokameru, ar ko arī fiksētas likumsargu darbības viņa kabinetā.

Tāpat kameras fiksējušas tiesībsargu darbības viņa mājās Mežaparkā, turklāt, lai viņa īpašumā izvietotajās videonovērošanās ierīcēs tas netiktu fiksēts, visā konkrētajā Mežaparka rajonā atslēgta elektrība. Likumsargu darbības gan iemūžinājusi kaimiņos uzstādīta videonovērošanas kamera.

Koziols pieļāva, ka tā dēvēto oligarhu krimināllietu nemaz neesot bijusi vēlme pabeigt, jo mērķis bijis ietekmēt politiskos procesus.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.