Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz nākamā gada 1.jūnijam.
Iepriekš nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātajā likumprojektā bija iecerēts nodot VDK dokumentus arhīvam līdz nākamā gada 1.martam.
Termiņš no 1.marta mainīts uz 1.jūniju pēc VDK dokumentu izpētes komisijas lūguma, lai tas netraucē pētniecības darbu, pastāstīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Viņš arī norādīja, ka pašlaik izskatās, ka vēsturniekiem veiksies sadarbība ar Satversmes aizsardzības biroju un viņiem būs pieeja darbam nepieciešamajiem dokumentiem.
Politiķis arī skaidroja, ka likumprojekts paredz brīvu pieeju VDK dokumentiem jebkurai fiziskai personai pēc tam, kad dokumenti būs nonākuši arhīvā. Iecerēts, ka tam vajadzētu ļaut saņemt informāciju kopā ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem. Vaicāts, vai varētu raisīties diskusijas par šāda nosacījuma pareizu juridisku formulēšanu, politiķis šādu iespēju neizslēdza.
Komisijām nodotais likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018.gada beigām.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka VDK dokumentu izvietošanai Nacionālajā arhīvā vajadzīgs papildu finansējums - 30 000 eiro ir nepieciešamas telpu pielāgošanai, bet vēl 20 000 eiro - speciālajām glabāšanas iekārtām kartotēkām un lietvedības lietām. Vēl glabātavām jānodrošina papildu apsardze, kas gadā varētu izmaksāt 24 000 eiro.
Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, ar šo soli tiks veicināta atklātība, totalitārā okupācijas režīma un sabiedrības vēstures zinātniska izpēte, "okupācijas perioda sarežģīto procesu apzināšanās".
Ar likumprojektu sākotnēji bija paredzēts atrisināt situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.