Ziņojumā skaidrots, ka tas nozīmē, ka Krievijas izvēlei par labu konfrontācijai un spriedzes uzturēšanai attiecībās ar Rietumiem ir ilgtermiņa raksturs.
"Viens no Eiropas drošības situācijas pasliktināšanās galvenajiem iemesliem ir Krievijas izvēlētais konfrontācijas kurss ar Rietumiem. Sadarbības vietā priekšroka tiek dota destruktīvai rīcībai, tajā skaitā izraisot 2008. gada agresiju pret Gruziju, 2014. gada agresiju pret Ukrainu, īstenojot valstu suverenitātes un starptautiski atzīto robežu ignorēšanu. Krievijas politika Sīrijā ir padarījusi grūtāku iespēju rast konflikta noregulējumu," norādīts ziņojumā.
Tāpat uzsvērts, ka Krievija sistemātiski pielieto ekonomiskā protekcionisma politiku, kas apgrūtina ārvalstu, to skaitā Latvijas, uzņēmēju darbību.
Ziņojuma nodaļā par attiecībām ar Krieviju minēts, ka turpmākie soļi Latvijas aizsardzības nostiprināšanā ietvers pasākumus tādu spēju nostiprināšanā, kas potenciālam pretiniekam liedz īstenot liegumu NATO sabiedrotajiem piekļūt Baltijas valstu un Polijas telpai atbalsta sniegšanai uz sauszemes, gaisā un uz jūras.
"NATO īstenotā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija jāpārveido par NATO pretgaisa aizsardzības misiju un jānostiprina sabiedroto jūras spēku klātbūtne Baltijas jūrā," ziņojumā uzsver ministrs.
Tāpat uzsvērts, ka Latvija ir ieinteresēta tādā dialogā ar Krieviju, kura pamatā ir Helsinku vienošanās 10 principu beznosacījumu ievērošana, nevis jaunu principu radīšana. "Abpusēji izdevīga sadarbība ir divvirzienu kustība," ziņojumā norāda ministrs.
"Savās attiecībās ar Krieviju Latvija vadās no izpratnes, ka šīm attiecībām ir jābūt divu līdztiesīgu partneru attiecībām, un tādēļ šīs attiecības tiks veidotas, gan īstenojot dialogu, kur tas ir iespējams, gan iestājoties par Eiropas Savienības sankciju saglabāšanu pret Krieviju tik ilgi, cik ilgi Krievija nepildīs Minskas vienošanos," minēts ministra sagatavotajā ziņojumā.
Dialogs, kā uzsver ministrs, tiks īstenots jautājumos, kas skar praktiskus abu valstu sadarbības jautājumus. Vienlaikus Latvija konsekventi iestāsies par Krimas aneksijas neatzīšanas politikas ievērošanu, neatzīstot Krimā un Sevastopolē izsniegtās Krievijas Federācijas pases, turpinās atbalstīt Eiropas Savienības uzliktos ierobežojumus tirdzniecībai ar Krimu un Sevastopoli.
Ziņots, ka Krimu Krievijas spēki okupēja 2014. gada februāra beigās, ieņemot un bloķējot Ukrainas spēku bāzes un administratīvos centrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
