f64_061108_ministrs_022.jpg
Foto: F64

Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis nolēmis atstāt SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes locekļa amatu, kā arī nolicis Kuldīgas novada domes deputāta mandātu, informēja pašvaldībā.

"Slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis ir nolēmis turpmāk vairs nestrādāt publiskajā sektorā – viņš nevadīs slimnīcu un arī nebūs novada domes deputāts. Taču esam vienojušies, ka viņš turpinās sadarboties ar pašvaldību, palīdzot ar padomiem un priekšlikumiem slimnīcas turpmākajai attīstībai," informēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam").

Eglītis Kuldīgas slimnīcas vadītāja amatā būs vēl līdz 31.decembrim.

Turpmāk slimnīcas valdē būs divi cilvēki līdzšinējā viena valdes locekļa vietā. Konkurss uz Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts šodien, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 10.janvārim.

Kuldīgas novada domes deputāta pienākumus Eglīša vietā sācis pildīt uzņēmējs Ģirts Vēvers ("Kuldīgas novadam"), kurš jau iepriekš ir bijis deputāts.

Eglītis sacīja, ka lēmumu aiziet no Kuldīgas slimnīcas vadītāja amata nav pieņēmis pēkšņi un rūpīgi to izsvēris pēdējā pusgada laikā. Tam neesot viens konkrēts iemesls, bet gan vairāku apsvērumu kopums.

Kuldīgas slimnīcu ar pārtraukumiem laikā, kad bijis veselības ministrs un īsu brīdi Veselības departamenta direktors, Eglītis vadījis 25 gadus. "Daudz labu darbu ir paveikts. Ceturtdaļgadsimts tomēr ir pietiekami ilgs laiks, piezogas rutīna un nogurums. Veselības aprūpes publiskā sektora sistēmas birokrātija un smagnējums lēnām "izsūc"," atzina Eglītis.

Viņš pauda, ka veselības aprūpes publiskajā sektorā ir lietas, ar kurām viņam ir grūti samierināties. "Tā ir nepārtrauktā cīņa par Kuldīgas slimnīcas nākotni, par finansējumu, pret slimnīcas iedalīšanu zemākā rangā nekā tā būtu pelnījusi pēc rādītājiem, kur salīdzināmo slimnīcu vidū mēs faktiski esam pirmrindnieki. Tie ir rādītāji, kurus nevar apšaubīt. Esam nodrošinājusi slimnīcu ar nepieciešamajiem speciālistiem, modernām iekārtām," turpināja līdzšinējais slimnīcas vadītājs.

"Varbūt viens no iemesliem tam, kāpēc Kuldīgas slimnīcu politiski neatzīst, ir mana personība. Esmu atļāvies publiski izteikties, aizrādīt un ieteikt, kas būtu darāms citādāk," pieļāva Eglītis.

Skaidrojot, kāpēc nolicis arī domes deputāta mandātu, Eglītis sacīja, ka vēlas pavisam aiziet no publiskā sektora. Pašvaldības vēlēšanās viņš šogad esot ļāvies pierunāties kandidēt. Partijas "Kuldīgas novada" sarakstā no pēdējās pozīcijas vēlētāji viņu iebalsoja piektajā vietā. "Esmu apzinīgi kalpojis, taču, aizejot no slimnīcas vadīšanas, turpmāk vēlos darboties tikai privātajā sektorā," savu lēmumu skaidroja līdzšinējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Eglītis ir līdzīpašnieks uzņēmumā SIA "Vizuālā diagnostika", kas piedāvā daudzveidīgas diagnostisko izmeklējumu iespējas Latvijā. "Ar vienu kāju jau esmu bijis privātajā sektorā, taču ar laiku saproti, ka tas špagats paliek sāpīgs, un ir jāizvēlas viens no abiem," teica slimnīcas vadītājs.

Viņaprāt, privātajā sektorā ir medicīnas nākotne - tā esot starptautiska tendence, jo privātajā sektorā ātrāk ienāk jaunās tehnoloģijas, ir labāka pārvaldība un brīvais tirgus. "Pacientiem vislabāk kalpo sistēma, kurā ir brīvais tirgus - tāda pārliecība man ir nostiprinājusies pēdējos gados," piebilda Eglītis.

Iespējams, savu darbību privātajā sektorā viņš varētu saistīt ne tikai ar uzņēmumu "Vizuālā diagnostika". Esot arī jaunas idejas, kas saistītas ar medicīnu, bet par tām Eglītis pagaidām atturējās stāstīt. "Kuldīgu negrasos pamest, būšu brīvā mobilā režīmā," piebilda ilggadējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Eglītis savulaik bija veselības ministrs. Par ministru viņš kļuva 2007.gada decembrī, bet demisionēja 2009.gada 17.jūnijā. Līdz 2007.gadam Eglītis vadīja Kuldīgas slimnīcu un slimnīcas vadītāja amatā atkal atgriezās 2010.gada janvārī.

SIA "Kuldīgas slimnīca" 90,83% kapitāldaļu turētāja ir Kuldīgas novada dome, bet 9,17% daļu pieder Aizputes novada domei. Slimnīcas apgrozījums 2016.gadā bija 4 245 002 eiro, un pagājušo gadu tā noslēdza ar 213 607 eiro zaudējumiem, liecina "Firmas.lv" informācija.



Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!