Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas nākamgad martā, nekādi pārsteigumi nav gaidāmi, jo citu kandidātu, izņemot Krievijas prezidenta Vladimira Putina, izredzes uzvarēt vēlēšanās ir nulle, sarunā norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors Andis Kudors.
Viņš skaidroja, lai vēlēšanu procedūrā būtu ne tikai balsošana, bet tās būtu īstas vēlēšanas, prezidenta amata kandidātiem visā starpvēlēšanu periodā būtu jābūt pieejai lielajiem Krievijas televīzijas kanāliem un iespējai sevi reklamēt. Tāpat Krievijas prezidentam būtu jāpiedalās diskusijās ar citiem kandidātiem, ko viņš nekad nedara.
"Ja viņam pretī noliktu Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, tad vēl būtu jautājums, kuš tādā diskusijā jeb godīgā retorikas treniņā uzvarētu. Vēlēšanas nav brīvas un nav taisnīgas, tādēļ nekādi pārsteigumi nav gaidāmi," teica Kudors.
Pēc viņa domām, būs interesanti vērot, kas būs "lielās tēmas", ar kurām Putins mēģinās savaldzināt savu sabiedrību un varbūt arī sabiedrības ārvalstīs. Eksperts vērsa uzmanību, ka pagaidām nekādas lielās tēmas viņš nav artikulējis un svarīgi kādi būs vēlēšanu skaitliskie rezultāti un kāds būs Putina reitings. "Autoritārā valstī no vienas puses notiek varas kontrole un no otras puses ir liels uztraukums par reitingiem un šo reitingu dēļ viņi var īstenot dažādas avantūras, tajā skaitā arī starptautiski dažādās valstīs," uzsvēra APPC izpilddirektors.
Kudors atzīmēja, ka atliek vien vērot, vai Putinam pietiks ar represīvo aparātu un propagandas palīdzību, kas Krievijā ir ļoti masveidīga, lai sabiedrība būtu iegrožota, vai arī būs vajadzīgas kādas avantūras citās valstīs, piemēram, Ukrainā, kur tass pašlaik jau notiek vai Moldovā, kur iespējams radīt kādus saspīlējumus.
"Šajā ziņā es neparedzu kaut kādu mieru. Tikpat labi jaunas avantūras var tikt īstenotas turpat Ukrainā, lai ar lielāku liesmu uzpūstu ugunsgrēku, bet tikpat labi tās var būt arī kādas citas nākamās idejas. Katrā ziņā ir skaidrs, ka Krievijā iekšpolitiski sāksies konkurence starp elites pārstāvjiem par to, kas būs pēc Putina," teica Kudors.
18.decembrī, Krievijas valdības laikrakstam "Rossijskaja gazeta" publicējot Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes lēmumu, ka prezidenta vēlēšanas notiks 18.martā, tika dots starts priekšvēlēšanu kampaņai.
18.marts par vēlēšanu datumu izraudzīts ar nodomu, lai vēlēšanas sakristu ar ceturto gadadienu, kopš Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu.
Par nodomu kandidēt prezidenta vēlēšanās paziņojis pašreizējais Kremļa saimnieks Putins, liberāldemokrāts Vladimirs Žirinovskis, korupcijas apkarotājs un redzamākais opozīcijas līderis Navaļnijs, žurnāliste Ksenija Sobčaka, partijas "Jabloko" politiķis Grigorijs Javļinskis, televīzijas raidījumu vadītāja Jekaterina Gordona un uzņēmējs Sergejs Polonskis.
Kā liecina nesen izplatītie Levadas centra aptaujas dati, 75% aptaujāto vēlēšanās grasās balsot par Putinu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
