Pētījums par zirnekļu tīkliem, Raini un skaņu rīkiem – 2017. gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā, kā arī tā papildus šogad piešķīrusi sešus LZA prezidenta atzinības rakstus, portālu "Delfi" informēja LZA pārstāve Ilze Stengrevica.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem – 2002. gadā.

LZA vērš uzmanību, ka tās organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

Jauna programmatūras izstrādes pieeja un teorētiskā bāze

Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms

Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam.

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēma LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems, kā arī Mg.chem. Mārtiņš Otikovs no Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI). Pētījums noritējis sadarbībā ar Karolinska institūtu Zviedrijā un Analītisko zinātņu institūtu Francijā.

Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai. Zirnekļi savu tīklu vērpj no zīda šķiedrām, kuras veidotas no olbaltumvielām. Līdz šim šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas tehnoloģijas izstrādei, informē LZA.

LOSI zinātnieku darbu ciklā pētīts zirnekļu zīda šķiedru veidošanās dabiskais process un noskaidrots pārvērtību mehānisms, kas nodrošina kontrolētu zirnekļu zīda olbaltumvielu pāreju no šķīstoša stāvokļa šķiedras pavedienos.

Izmantojot iegūtās zināšanas, novērtēts, cik precīzi mūsdienās eksistējošās mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas pieejas atdarina dabiskās šķiedras veidošanās procesu, ļaujot izvirzīt idejas efektīvu tehnoloģiju izstrādei, norāda LZA.

Izstrādāta viela, kas varētu palīdzēt epilepsijas ārstēšanai un atmiņas uzlabošanai

Izstrādāts jauns savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai.

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēma pētnieku komanda, kurā darbojās –Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS "Grindeks").

E1R jeb metilfenilpiracetāms ir jauna viela, kas varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.

E1R tika sintezēts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē, atzīmē LZA. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus.

Balstoties uz zinātnieku iegūtajiem rezultātiem par E1R iespējamo pielietojumu klīniskajā praksē, ir reģistrēti seši ārvalstu patenti un publicēti pieci raksti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos, informē LZA.

Pētījums par vīrusiem un infekcijas pārmantošanu no paaudzes paaudzē

Pētījums par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitāte

Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, izstrādāts kvalitatīvi jauns pētījums par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem.

Pētījumu izstrādājis un par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēmis Valdis Muktupāvels. Pētījums "Tautas mūzikas instrumenti Latvijā" izdots 2017. gadā Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgādā.

Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem, norāda LZA.

Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē, atzīmē LZA. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem.

Pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēmusi arī Māra Grudule par grāmatu "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", ko 2017. gadā izdeva Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas, informē LZA.

Kā uzsver LZA, grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai četrus raksturīgus elementus; par šī laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.

Pētījums par dižgaru - Raini

Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē LZA atzinību saņēmusi Gundega Grīnuma, kura vētījusi Raiņa dzīvesstāstu grāmatā "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni". Tā 2017. gadā izdota izdevniecībā "Mansards".

Kā informē LZA, pētījumā izgaismots maz pētītais posms Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstos – politiskās emigrācijas laiks Šveicē (1906–1920).

Izmantojot līdz šim nepublicētus arhīvu materiālus – dokumentus, dienasgrāmatu fragmentus, darbu "radāmās domas", aizsākto lugu uzmetumus, piezīmes par filozofiskiem, mākslinieciskiem un politiskiem jautājumiem, vēstules un laikabiedru atmiņas, monogrāfijā atklāts, kā Rainis, būdams pārliecināts sociāldemokrāts, kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

Materiāli infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem

Izstrādāta programmatūra energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai

Veiktie pētījumi un izstrādātais datorprogrammu kopums vērsti uz to, lai palielinātu energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā, uzsver LZA.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA atzinību saņēmusi pētnieku komanda LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts.

Kā atzīmē LZA, izveidoti detalizēti Latvijas energosistēmas un tās elementu matemātiskie modeļi. Pētījumu rezultāti publicēti starptautiskos zinātniskos izdevumos un tiek izmantoti praksē Latvijas energosistēmas darba nodrošināšanā, tādējādi sniedzot labumu gan enerģijas lietotājiem, gan sistēmas operatoriem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Izveidotā programmatūra izmantota arī vietēja un starptautiska mēroga pētniecības projektu īstenošanā.

Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls

Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA atzinību saņēmis Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta.

Lai samazinātu atkarību no naftas importa un ņemot vērā Eiropas Savienības uzstādījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, ir izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls – putupoliuretāna kompozīcija, kurā izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa.

Iegūtie siltumizolācijas materiāli ir konkurētspējīgi ar pašreiz tirgū esošajiem, tiem ir plašs praktiskais pielietojums gan kā siltumizolācijai, gan kā triecienus absorbējošām detaļām automašīnām, uzsver LZA.

Inovatīvi olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti no pākšaugiem

Izstrādāti jauni risinājumi ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem sešiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauka pupām – pākšaugu pastētes, ekstrudētas pākšaugu uzkodas un pākšaugu batoniņi.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA atzinību saņēma pētnieku komanda – LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte.

Perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas

Pētījumā par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām piedāvātas vairākas perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas.

Kā atzīmē LZA, pēdējos gados farmaceitiskie preparāti ir radījuši ievērojamas bažas sakarā ar to atlikumu nonākšanu apkārtējā vidē un potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai.

Grupa zinātnieku ir veikuši pētījumus par apkārtējās vides piesārņojumu ar farmaceitiskajiem preparātiem, par šo savienojumu pārveidošanas mehānismiem apkārtējā vidē un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas, uzsver LZA.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA atzinību saņēma pētnieku komanda – Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Universitāte

LZA prezidenta piešķirtās atzinības par 2017. gada sasniegumiem

Kā jau iepriekš minēts, LZA papildus šogad piešķīrusi sešus LZA prezidenta atzinības rakstus par 2017. gada sasniegumiem zinātnē.

Piedāvājam iepazīties ar sešiem pētījumiem, kuri saņēmuši LZA prezidenta atzinības rakstus:

Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē piešķirts LZA prezidenta atzinības raksts pētījumam, kas veltīts Latvijas padomju otrās okupācijas pirmogadu Rīgas privātpersonām piederošo mākslas darbu un citukultūras vērtību atsavināšanas, iznīcināšana, pazudināšanas, izsaimniekošanas, kā arī valsts muzeju kolekciju veidošanas vēsturei.

Pētījuma autors ir Jānis Kalnačs, kurš pētījumu apkopojis grāmatā "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944–1949". Tā izdota 2017. gadā Rīgā, izdevniecībā "Neputns".

Kā informē LZA, pētījums "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944–1949" veltīts Latvijas padomju otrās okupācijas pirmo gadu Rīgasprivātpersonām piederošo mākslas darbu un citu kultūras vērtībuatsavināšanas, iznīcināšana, pazudināšanas, izsaimniekošanas, kā arī valsts muzeju kolekciju veidošanas vēsturei.

Pētījums veikts, studējot un interpretējot Latvijas Valsts arhīva, Krievijas Valsts arhīva dokumentus, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, E. Smiļģa Teātra muzeja, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, provinces muzeju, Marburgas fotoarhīva, privātkolekciju vizuālos un rakstītos materiālus, kā arī ar tēmu saistīto dažādu periodu literatūru, rakstus un attēlus periodikā, atmiņu un liecinieku stāstījumus.

LZA prezidenta atzinības raksts piešķirts arī pētījumam, kurā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā.

Pētījuma autors ir Pauls Daija. Tas publicēts "Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture", Newcastle upon Thyne: Cambridge Scholars Publishing, 2017. gadā.

Grāmata ir literatūrvēsturisks pētījums par apgaismības laikmetu latviešu kultūrā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Kā informē LZA, tajā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā.

Izsekojot pārmaiņām latviešu literatūrā, pakāpeniskam sekularizācijas procesam un jaunu tēmu ienākšanai, monogrāfija atklāj tautas apgaismības ideju ienākšanu Baltijā no vācvalodīgajām zemēm un piedāvā ieskatu nozīmīgākajos apgaismības laikmeta literārajos darbos, atzīmē LZA.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē piešķirts LZA prezidenta atzinības raksts pētījumam, kurā izstrādāti jaunas klases šķidro metālu elektromagnētiskās indukcijas sūkņi. Pētījuma autors ir Dr.phys. Imants Bucenieks no Latvijas Universitātes Fizikas institūta.

Kā atzīmē LZA, šķidro metālu pārsūknēšanas problēmas ir aktuālas sakarā ar jauno enerģijas iekārtu realizēšanu (kodolsintēzes reaktori, neitronu atskaldīšanas avoti, ceturtās paaudzes ātro neitronu reaktori), kurās dažādi šķidrie metāli (svins, dzīvsudrabs, svina sakausējumi ar bismutu vai litiju, nātrijs) tiek izmantoti kā darba vide un reizē arī kā siltumnesējs.

Ņemot vērā šķidro metālu augsto temperatūru un agresivitāti, to pārsūknēšanā ar mehāniskiem sūkņiem ir lielas problēmas, jo to darbības princips balstās uz šķidrajā metālā iegremdētajām mehāniskām daļām un līdz ar to dažādu blīvslēdžu nepieciešamību, skaidro LZA.

Tāpat LZA uzsver, ka elektromagnētisko indukcijas sūkņu priekšrocība nav apstrīdama, jo šo sūkņu darbības princips balstās uz šķidrajā metālā inducētiem elektromagnētiskajiem spēkiem. Indukcijas sūkņos aktīvā magnētiskā sistēma atrodas ārpus sūkņa kanāla ar šķidro metālu un nenonāk kontaktā ar to. Šādiem sūkņiem ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem 3-fāžu induktoru sūkņiem – ievērojami vienkāršāka konstrukcija, mazāki gabarīti un lielāka efektivitāte, jo tajos nav ar elektrisko strāvu barojamie magnētiskie poli, bet darbojas pastāvīgi magnēti.

Tāpat par sasniegumiem lietišķajā zinātnē piešķirts LZA prezidenta atzinības raksts pētījumam par pirmajiem bezpilota auto braucieniem Latvijas vēsturē.

LZA prezidenta atzinību saņēma pētnieku komanda – LZA korespondētājloceklis Modris Greitāns, Mg.sc.comp. Ingars Ribners, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Mg.sc.comp. Nauris Dorbe, Mg.sc.comp. Krišjānis Nesenbergs no Elektronikas un datorzinātņu institūta.

Kā informē LZA, radīts un aprobēts universāls bezpilota auto vadības risinājums un algoritmi transportlīdzekļu autonomai un kooperatīvajai braukšanai, ar ko Latvijā jau aprīkoti vairāki auto. Tāpar LZA atzīmē, ka ar vienu no šiem auto Latvija izcīnīja iespēju būt starp 11 komandām no visas pasaules, kas piedalījās kooperatīvās braukšanas izaicinājumā "Grand Cooperative Driving Challenge 2016" Nīderlandē.

Pirmie bezpilota auto braucieni Latvijā tika veikti 2017. gadā bijušajā Rumbulas lidlaukā un Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šobrīd darbs pie bezpilota auto risinājumiem tiek turpināts, institūtam sadarbojoties ar LMT, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Singapūras jaunuzņēmumu "Pilot Automotive Labs", lai bezpilota auto Latvijā kļūtu par ikdienu. Pateicoties šim sasniegumam. institūts ir sācis arī Eiropas Savienības pētniecības programmas "Apvārsnis 2020" projektus partnerībā ar tādiem autoražošanas milžiem kā "Daimler", "BMW", "Scania" un citiem.

LZA prezidenta atzinību saņēma pētnieki – Dr.sc.ing. Jānis Zicāns, Nikolajs Kurma, Uldis Rekners, Dr.sc.ing. Remo Merijs Meri, Juris Umbraško, Ritvars Bērziņš, Juris Bitenieks Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūts sadarbībā ar SIA "TENACHEM/Soudal Group" (Latvija/Beļģija) un "Werner Hollbeck GmbH" (Vācija).

Sintezēti jauni ķīmiskie savienojumi silikona/sililterminēto polimēru un epoksīda divkomponentu adhezīvu un hermētiķu ekoloģiskās un tehnoloģiskās efektivitātes paaugstināšanai pielietošanai būvniecībā un autobūvē pašizlīdzinošos hermētiķu, kā arī augstas stiprības un augstas deformējamības adhezīvu vai hermētiķu veidā.

Kā informē LZA, veikta kompozīciju sastāva izstrāde nolūkā uzlabot cietēšanas kinētiku, kā arī noteikti svarīgākie tehnoloģisko (uzglabāšanas stabilitāte, viskozitāte, cietēšanas kinētika, gēla punkts, agrā stiprība) un ekspluatācijas īpašību rādītāji (stiepes stiprība, cietība, stabilitāte ūdens vidē, izturība pret UV starojumu). Tāpat veikta izstrādājamo sistēmu sastāvdaļu nekaitīguma izvērtēšana, aizvietojot reproduktīvajai sistēmai kaitīgos dibultilalvas un tributilalvas katalizatorus ar ekoloģiskākām alternatīvām.

Veikts starpdisciplinārs pētījums sējas linu gēnos, kuri atbild par augu izturību pret slimībām jeb rezistenci, pirmo reizi iegūstot rezultātus, kas parāda, ka zelta un sudraba nanodaļiņas ievērojami paaugstina rezistenci gēnos.

LZA prezidenta atzinību par šo pētījumu saņēma Dr.biol. Inese Kokina, Mg.biol. Ilona Mickeviča, Mg.biol. Marija Jermalonoka, Bc. Linda Bankovska, Dr.phys. Vjačeslavs Gerbreders, Dr.phys. Andrejs Ogurcovs, Daugavpils Universitātes doktorante Inese Jahundovica, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biotehnoloģiju un tehnoloģiju departaments.

Kā paskaidroja LZA, veikts starpdisciplinārs pētījums sējas linu gēnos, kuri atbild par augu izturību pret slimībām jeb rezistenci. Pētījums veikts linu audu kultūrās, visās tās attīstības stadijās, izmantojot zelta (Au) un sudraba (Ag) nanodaliņas kā mainības paaugstināšanas avotu.

Pirmo reizi ir iegūti rezultāti, kas parāda, ka šīs nanodaļiņas ievērojami paaugstina rezistenci gēnos, atzīmē LZA. Rezultātiem ir nozīmīga praktiskā loma, jo iegūtie dati ir būtiski tautsaimniecībā svarīgu augu (linu) selekcijā uz rezistenci.

Latvijas Zinātņu akadēmija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Sabiedrība

Pētījums par zirnekļu tīkliem, Raini un skaņu rīkiem – 2017. gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē (12)

Delfi