Nācis no trūcīgas daudzbērnu poļu ģimenes, bijis altārzēns Iļģuciema baznīcā, sakaru specvienības seržants, angļu valodas pasniedzējs universitātē, krāsotājs, matrozis glābšanas stacijā, līdz kļuva par ārlietu ministru un kā līdzīgs starp līdzīgajiem pabija Reigana, Tečeres, Miterāna, Buša, Meidžora, Genšera un Putina kabinetos – tas viss ir par Jāni Jurkānu.
Nupat klajā nākusi rakstnieka, bijušā politiķa un Jurkāna līdzgaitnieka Vladlena Dozorceva grāmata "Citāds Jurkāns", kuras lasītājiem tiek solīta iespēja uzzināt par Jurkāna savdabīgumu un viņa likteņa baltajiem plankumiem.
"Vai Jurkāns bija Godmaņa cilvēks? Kāpēc Ordeņu kapituls neatlaidīgi svītro viņu ārā no apbalvojamo sarakstiem? Kā viņš fenomenāli precīzi spēja prognozēt datumu, kad Latvija izstāsies no PSRS? Kas izdomāja PCTVL un kas to sagrāva? Kāpēc Jurkāns publiski atteicās piedalīties Vairas Vīķes-Freibergas atvadu ballē? Ko patiesībā Lennartam Meri pateica ASV valsts sekretārs augusta puča priekšvakarā? Kā Jurkānu arestēja Rīgas lidostā? Kurā valsts dokumentā tika solīts pilsonības nulles variants? Kāpēc Jurkāns aizgāja no baznīcas un kāpēc viņš negrib sev kapakmeni?" atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas jaunajā grāmatā.
"1990. gada maija beigās presē bija ļoti daudz runu par Jurkāna dīvaino iecelšanu ārlietu ministra postenī. Žurnālisti bez kautrēšanās tirdīja viņu ar jautājumiem un versijām. Varēja skaidri redzēt, ka šis temats Jāni kaitināja. Viņš izvēlējās formālu atbildi, sakot vien to, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un ar elkoņiem viņš nav grūstījies, ka šī iecelšana patiesībā liecina par Latvijas kadru nabadzību un ka tiem, kas apšaubīja viņa kandidatūru, bija taisnība: vakardienas krāsotājs un – ministrs. Tomēr piebilda, ka ministrs Jirži Dinstbirs Čehoslovākijā, Havela valdībā, bijis katlu mājas kurinātājs," tā rakstnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!