Reforma, kas paredz turpmāk mācības visās vidusskolās nodrošināt tikai valsts valodā, ir pirmsvēlēšanu iespaidā tapusi ideja, jo partijas bez jēdzīgām programmām un platformas mākslīgi meklē, par ko iestāties, – ko tādu, kas ir emocionāli svarīgs, intervijā portālam "rus.delfi.lv" teica bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
"Ir partijas, kurām patiesībā nav jēdzīgas programmas, kurām nav platformas, un tad viņām ir mākslīgi jāmeklē par vai pret kaut ko, kas ir emocionāli. Dzimtā valoda ir emocionāla lieta. Un, ja par to ņirgājas, tas nav pieņemami. Katram sava dzimtā valoda ir svarīga," stāsta bijusī prezidente, piebilstot gan, ka svarīga ir vide, kurā cilvēks dzīvo, un tajā arī valodu iemācās.
"Es domāju, ka visiem vajadzētu iet un sēdēt pilnīgi maisītiem vienos solos. Manā skolā, vidusskolā, bija arābu meitenes, gan maz – viņas ilgi neizturēja, bet bija ebreju meitenes, spāņu meitenes, itāļu meitenes, franču meitenes, krievu meitene man bija draudzene," atminas Vīķe-Freiberga, "mūs vienoja tas, ka bijām franču skolā, franču izglītības sistēmā, protams, tā bija vienīgā valoda. Mēs mācījāmies angļu valodu kā svešvalodu un arābu valodu kā svešvalodu." Šis posms viņai palīdzējis sagatavoties tam, kas bija gaidāms Kanādā, kur vienuviet sastopas vēl vairāk dažādu tautību un kultūru cilvēku.
Vērtējot Latvijas izglītības sistēmu kopumā, viņa uzsver, ka bijis ārkārtīgi daudz reformu, taču tās nav nesušas rezultātu un šobrīd mēs neesam spožā situācijā: "Ja jau mums tās reformas tik ļoti trāpīgas būtu bijušas un trāpījušas tieši mērķī – pašā vidū – un pareizi visu ko mainījušas, tad mūsu skolēniem vajadzētu būt starp labākajiem."
Labai izglītībai svarīga ir arī cieņa pret skolotājiem un atbilstošs atalgojums, un, viņasprāt, ir vērts arī paskatīties, kam "ir vairāk vajadzīgas tās reformas – skolām un skolotājiem vai Izglītības ministrijai".
Kā labo piemēru kādreizējā prezidente min Somiju, kas mērķtiecīgi veica reformas, lai sakārtotu un uzlabotu savu izglītības sistēmu. Sarunā ar "rus.delfi.lv" viņa piemin arī slaveno Somijas veiksmes stāstu – uzņēmumu "Nokia", piebilstot gan, ka tas no gaisa nenokrita, bet ir sistemātiska darba rezultāts.
Taujāta par to, kas varētu būt Latvijas "Nokia", viņa nemin konkrētu piemēru, taču uzsver, ka tautas labklājības līmeņa celšanai svarīgi ir sakārtot vairākas nozares – zinātni, veselību un jau pieminēto izglītību. Būtiski, lai tie patenti, kas jau šobrīd radīti Latvijā, tālāk pārtaptu prototipos un tiktu likti lietā. "Jābūt arī atvērtai un taisnīgai biznesa videi. Nedrīkst būt korumpēta tiesu sistēma, nedrīkst būt ierēdņi, kuri vilto dokumentus, nedrīkst būt nepareizi reģistrējumi Zemesgrāmatā. Vienā vārdā, civilizētā valstī vajadzīgās kontroles ir jāturpina ieviest arvien efektīvāk," ir pārliecināta Vīķe-Freiberga.
Pilnu interviju ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
