Reforma, kas paredz turpmāk mācības visās vidusskolās nodrošināt tikai valsts valodā, ir pirmsvēlēšanu iespaidā tapusi ideja, jo partijas bez jēdzīgām programmām un platformas mākslīgi meklē, par ko iestāties, – ko tādu, kas ir emocionāli svarīgs, intervijā portālam "rus.delfi.lv" teica bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
"Ir partijas, kurām patiesībā nav jēdzīgas programmas, kurām nav platformas, un tad viņām ir mākslīgi jāmeklē par vai pret kaut ko, kas ir emocionāli. Dzimtā valoda ir emocionāla lieta. Un, ja par to ņirgājas, tas nav pieņemami. Katram sava dzimtā valoda ir svarīga," stāsta bijusī prezidente, piebilstot gan, ka svarīga ir vide, kurā cilvēks dzīvo, un tajā arī valodu iemācās.
"Es domāju, ka visiem vajadzētu iet un sēdēt pilnīgi maisītiem vienos solos. Manā skolā, vidusskolā, bija arābu meitenes, gan maz – viņas ilgi neizturēja, bet bija ebreju meitenes, spāņu meitenes, itāļu meitenes, franču meitenes, krievu meitene man bija draudzene," atminas Vīķe-Freiberga, "mūs vienoja tas, ka bijām franču skolā, franču izglītības sistēmā, protams, tā bija vienīgā valoda. Mēs mācījāmies angļu valodu kā svešvalodu un arābu valodu kā svešvalodu." Šis posms viņai palīdzējis sagatavoties tam, kas bija gaidāms Kanādā, kur vienuviet sastopas vēl vairāk dažādu tautību un kultūru cilvēku.