Gaiziņkalana īpašniece Inese Apele, kura pirms vairāk nekā gada sāka procesu, lai Latvijas augstākā paugura virsotni uzdāvinātu valstij, tur vēlas izvietot Tālavas taurētāja skulptūru un simbolisku saules pulksteni, ceturtdien raksta "Latvijas Avīze".
"Mums bija vienošanās, ka Gaiziņa virsotnē saskaņā ar mana tēva vēlmi būs Tālavas taurētāja skulptūra, kuras uzdevums būtu simboliski brīdināt iedzīvotājus par naidnieku, kas tuvojas. Es ļoti gribētu, lai Latvijas simtgadi varētu sagaidīt ar Tālavas taurētāju un saules pulksteni Gaiziņa virsotnē," laikrakstam pastāstījusi Apele.
Tiesa nedz skulptūra, nedz saules pulkstenis bez ziedojumiem neesot izveidojami, tādēļ viņas vadītā biedrība "Gaiziņkalna dabas parks" šobrīd iesniegusi pieprasījuma sabiedriskā labuma statusa saņemšanai.
Par Tālavas taurētāja skulptūras tēlnieku izraudzīts Ģirts Burvis, kurš to paredzējis veidot īpašā tehnikā, kas to ļautu pamanīt no liela attāluma, proti, no kustīgām nerūsējoša tērauda plāksnēm, kas atstaros saules starus. Kā vēsta "Latvijas Avīze", taurētāju plānots novietot uz četriem laukakmeņiem, kas atvesti katrs no cita novada.
Savukārt saules pulksteņu meistars un astronoms Mārtiņš Gills izstrādājis saules pulksteņa projektu speciāli Gaiziņam, kas ne tikai rādītu laiku, bet arī valsts vecumu. Tiesa, tā kā tas jāveido tik pamatīgs, lai izturētu laka zobu, līdz Latvijas simtgadei diez vai to var pagūt.
Jau ziņots, ka 2016. gada septembrī visai lielu sabiedrības sašutumu raisīja ziņa, ka Gaiziņkalna īpašniece vēlas tā virsotni dāvināt valstij, taču normatīvo aktu dēļ nevar to izdarīt. Pēcāk pie lietas risināšanas ķērās valsts, solot rast juridisku risinājumu paugura virsotnes īpašnieku maiņai. Tiesa, kā portāls "Delfi" noskaidroja decembrī, process joprojām turpinās un šobrīd noris Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju sarunas ar Apeli.
Kā vēstīts, Apele vēlējās no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, taču Madonas novada būvvalde to neļāva. Kā sarunā ar portālu "Delfi" iepriekš norādīja Madonas novada būvvaldes vadītājs Andris Rieba, lēmums pieņemts saskaņā ar MK noteikumiem, kas nosaka, ka Gaiziņkalns ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, tādēļ zemes vienības atļauts sadalīt tikai, ja katra no tām pēc sadalīšanas ir vismaz 10 hektāru liela.
Pēcāk tika rasts solītais juridiskais risinājums, kas ļaus Gaiziņkalna virsotni atdalīt un uzdāvināt valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
