Delfi foto misc. - 57059
Foto: Latvijas armija
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves karavīru sistēma nav godīga pret tiem, kas strādā ārzemēs, kur darba devēji nepaļaujas Latvijas likumiem, vēstulē portālam "Delfi" savu viedokli pauž rezerves virsseržants Ainārs Grīnbergs.

Grīnbergs, kurš strādā Lielbritānijā, "Delfi" redakcijai uzrakstīja pēc raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu", kurā uz jautājumiem atbildēja Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Raidījumā tika diskutēts arī par NBS rezerves sistēmu un tās problēmām. Faktiski NBS ir reģistrēti ap 7800 rezerves karavīru, taču pēdējo gadu pieredze, kopš sākta rezerves karavīru iemaņu atjaunošanas programma, rāda, ka liela daļa rezerves karavīru nav sasniedzama un iemaņu atsvaidzināšanas apmācības izgājusi maza daļa no tiem. Par to vairāk var lasīt šeit.

Ministrs Bergmanis raidījumā atzina, ka problēma pastāv, un atklāja, ka NBS komandieris šo sistēmu vēlas mainīt. Piedalīties mācībās ir katra rezerves karavīra pienākums.

Grīnbergs ar savu piemēru norāda uz vienu no problēmām, kas daļai rezerves karavīru varētu būt traucēklis pildīt savu pienākumu un piedalīties iemaņu atsvaidzināšanas mācībās.

Viņš pats 2017. gadā saņēmis apziņošanas vēstuli no NBS, kurā norādīts, ka gada laikā viņu var iesaukt uz līdz 30 dienu garām apmācībām. Taču problēmas rada apstāklis, ka viņa darba devējs Lielbritānijā nepakļaujas Latvijas likumiem un neuzskata par pienākumu atbrīvot darbinieku no pienākumu pildīšanas uz dienesta laiku.

Turklāt piedalīšanās mācībās 30 dienas Grīnbergam nozīmētu zaudētus ienākumus – algu, kas ir 1500 mārciņas (1683 eiro) mēnesī un būtu jāapmaksā ceļa izdevumi uz Latviju aptuveni 200 mārciņu (224 eiro) apjomā. Par 22 dienesta darbdienām kā virsseržants viņš atņemtu 704 eiro, kas nozīmētu 1080 mārciņu (1211 eiro) zaudējumu no ģimenes budžeta, raksta Grīnbergs.

Līdzīgā situācijā atrodas arī citi Grīnberga bijušie dienesta biedri, viņš uzsver vēstulē redakcijai. "Gribētos, lai cilvēki saprastu, ka arī mēs esam cilvēki ar savām ģimenēm, par kurām rūpējamies," raksta rezerves virsseržants.

Vīrietis uzsver, ka viņam nav nekas pretī piedalīties mācībās.

"Man nav iebildumu piedalīties rezerves karavīri apmācībā, esmu savas dzimtenes patriots, bet vismaz izveidojiet godīgu sistēmu. Manuprāt būtu tikai godīgi, ja vismaz tiktu apmaksāti reālie ceļojuma izdevumi. Ja tas ir par daudz, tad man laikam ir nepareiza taisnīguma izpratne," raksta Grīnbergs.

Grīnbergs savu situāciju, lūdzot atbrīvot no rezerves karavīru apmācībām, vēstulē izskaidrojis NBS komandierim Leonīdam Kalniņam, un saņēmis atbildi, ka 2017. gadā uz rezerves karavīru apmācībām viņš netiks iesaukts. Atbildē gan paskaidrots, ka uz Grīnbergu neattiecas likumā noteikti izņēmumi, lai viņš tiktu atbrīvots no rezerves karavīru mācībām.

Tāpat rezerves virsseržants uzrakstījis vēstuli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kur ar savu piemēru norāda uz problēmām, ar kurām saskaras ārzemēs dzīvojošie rezerves karavīri.

"Lūdzu izskatīt manus priekšlikumus, jo šobrīd spēkā esošā likuma redakcija praktiski neļauj to izpildīt ārvalstīs dzīvojošiem rezerves karavīriem un, manuprāt, ir pretrunā taisnīguma principam," vēstulē Saeimai raksta Grīnbergs

Rezerves virsseržants rosina veikt grozījumus Militārā dienesta likumā, tostarp, izskatīt iespēju slēgt starpvalstu vienošanos ar rezerves karavīru mītnes valstīm par iespēju atbrīvot viņus uz mācību laiku.

Tāpat viņš rekomendē samazināt apmācību laiku uz septiņām dienām gadā, nepiemērot administratīvo sodu par neierašanos uz mācībām, ja tiek uzrādīts darba devēja atteikums, kā arī kompensēt rezerves karavīra transporta izdevumus.

Neapmierina kompensācijas apmērs

Kāds cits tepat Latvijā dzīvojošs rezerves karavīrs, kurš nevēlējās publiski minēt savu vārdu, portālam "Delfi" pastāstīja, ka došanās uz rezerves karavīru mācībām viņam nozīmēja finansiālus zaudējumus.

Viņš bijis spiests uz 14 dienu mācību laiku darbā ņemt apmaksāto atvaļinājumu, lai spētu uzturēt ģimeni un nomaksāt hipotekāro kredītu, jo NBS izmaksātā kompensācija bijusi zemāka par to, ko viņš nopelna darbā.

Aizsardzības ministrija skaidro, ka uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Rezerves karavīrs, kas piedalās militārajās mācībās, atkarībā no dienesta pakāpes par vienu dienu saņem kompensāciju 5% apmērā no mēneša bāzes algas, kas noteikta profesionālā dienesta karavīram . Kareivja pakāpes karavīrs par vienu dienu mācībās saņem 26 eiro.

Mācību laikā rezerves karavīram tiek segti ēdināšanas izdevumi. Taču rezerves karavīrs argumentē, ka reālie izdevumi, viņam neesot darbā un mājās, bet dienestā, ir daudz lielāki, jo bez visām rēķinu apmaksām papildus ir jādomā, kurš šajā laikā pieskatīs bērnu, jo sieva strādā vakaros.

"Bērns ir jāved uz nodarbībām, jāgatavo viņam ēst, un galu galā viņu nevar atstāt vienu, bet auklītes izdevumi nav mazi," viņš precizē.

Pavēstē norādītais kompensācijas apjoms bijis 350 eiro, bet reāli beigās viņam izmaksāts par aptuveni 100 eiro vairāk, atklāj "Delfi" avots. Par kompensācijas apmēru neapmierinātību pauduši arī daudzi citi dienesta biedri, viņš stāsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!