Vairākus īpašumus Rīgā, kam noteikts grausta statuss un iepriekš dota būvatļauja rekonstrukcijai vai demontāžai, Rīgas domes (RD) Vidi degradējošo būvju komisija lēmusi sakārtot piespiedu kārtā.
Nams Peitavas ielā 9/11 (attēlā) klasificēts kā B kategorijas grausts. 2012. gadā dome uzdeva nostiprināt bīstamās konstrukcijas. Pēc laika tas arī izdarīts. 2017. gadā piešķirta būvatļauja ēku rekonstruēt, taču kopīpašnieki nav spējuši vienoties par projektu, tāpēc plāni iestrēguši. Šobrīd ēkā dzīvo divi cilvēki, kuri komisijas sēdē norādīja, ka dzīves apstākļi namā ir salīdzinoši labi. Vairākuma īpašnieks SIA "Citra Peitavas" gan norāda, ka ēka ir avārijas stāvoklī.
Komisija piektdien nolēma pārklasificēt graustu no B uz A kategoriju, kā arī uzdot Īpašuma departamentam sagatavot projektu ēkas piespiedu demontāžai. Departaments lems – nojaukt visu ēku, vai tikai daļu no tās. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) arīdzan draudēja īpašniekiem ar naudas sodiem.
Sparģeļu ielas 10 namam, kas atrodas blakus Ziedoņdārzam, 2015. gadā deva būvatļauju īpašuma nojaukšanai. Divus namus īpašnieks līdz šim ir nojaucis, taču daļa vēl palikusi. Burovs uzdeva Īpašuma departamentam izstrādāt projektu bīstamo konstrukciju piespiedu demontāžai.
Īpašumiem Ērģeļu ielā 2 un Kalnciema ielā 3, kas atrodas netālu no "Z–torņu" augstceltnēm, ir piemērots A kategorijas grausta statuss. Īpašuma īpašnieks šā gada pirmajā pusē plāno ēkas demontēt. Burova ieskatā tas ir par ilgu, tāpēc viņš uzdeva sagatavot RD lēmumu par bīstamo konstrukciju piespiedu demontāžu.
Ēkas Dzirnavu ielā 11 īpašniekam 2011. gadā izsniegta būvatļauja daudzdzīvokļu nama būvniecībai. Kopš 2013. gada īpašnieks strīdas ar kaimiņiem, kuri izteica pretenzijas par izsniegto būvatļauju. Burovs uzdeva mēneša laikā veikt tehnisko apsekošanu namam. Februārī komisija jautājumam pievērsīsies vēlreiz. Ja īpašnieks nerīkosies, komisija draud ar soda naudām – fiziskajai personai 5000 eiro katru nedēļu, bet juridiskai 10 000 eiro katru nedēļu. "Nedēļu gadā vēl ir daudz," teic Burovs. Taču īpašnieki katru naudas sodu var apstrīdēt un pārsūdzēt, skaidro RD Īpašuma departamentā.
Pievēršoties Marijas ielas 6 graustam, Burovs informēja, ka viens no diviem īpašniekiem atteicies finansēt tehnisko apsekošanu, taču otrs sola parakstīt līgumu. "Ja neparakstīs līgumu, nevajag mānīt tautu, parakstām paši līgumu par tehnisko apsekošanu un darām to paši," pauda Burovs.
Komisija sola izstrādāt sarakstu ar graustiem, kuri pilsētniekiem "jau ir apnikuši" un ir vissliktākajā stāvoklī. Visvairāk komisijai acīs krīt koka grausti Dzirnavu ielā, nams Vīlandes ielā 11, Bruņinieku ielā 2, Peitavas ielā 7, Katlakalna ielā 11, Brīvības ielā 210, Kalnciema 2b, kā arī vēl virkne īpašumu. Komisija sola ar šo ēku īpašniekiem cīnīties īpaši bargi.
Komisija arīdzan informēja par situāciju Jeruzalemes ielā 3, kur pērnā gada izskaņā daļēji sabruka ēka. Tā šobrīd ir demontēta par īpašnieka līdzekļiem. Īpašnieki līdz 14. februārim sola izvest būvgružus un sakārtot teritoriju.
Vēstīts, ka pērn komisija paaugstināto nekustamā īpašumu nodokļa (NĪN) likmi 3% apmērā piemēroja 188 graustiem, bet 205 ēkas sakārtoja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
