Vāgnera zāli cer glābt, to iznomājot privātam partnerim  (48)

Valstij piederošajā ēkā Riharda Vāgnera ielā 4 jeb Vāgnera zālē savulaik atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris, un no 1837. līdz 1839. gadam šajā namā operas diriģēja pasaulslavenais komponists Rihards Vāgners. Nu jau labu laiku šī pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1782. gadā celtā ēka ir slēgta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ.

Pērn valsts iestāžu izveidota darba grupa izvērtējusi vairākas ēkas attīstības alternatīvas, par piemērotāko atzīstot īpašuma iznomāšanu uz 30 gadiem privātam partnerim, kuram būtu pienākums veikt kapitālieguldījumus un nodrošināt ēkas apsaimniekošanu, savukārt valsts iekasētu minimālo nomas maksu.

Šajā gadījumā nekustamais īpašums tiktu saglabāts valsts īpašumā, tiktu saglabāts kultūrvēsturiskais objekts un tiktu nodrošināta telpu pieejamība ar kultūru un tūrismu saistītu pasākumu norisei, secināts ziņojumā.

Ir gan arī vairāki riski. Būve ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc nomniekam būtu jāņem vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kas savukārt nozīmē mazu nomas tirgus pieprasījumu. Pastāv arī risks, ka nomnieks nespēj pildīt saistības par ieguldījumu veikšanu.

Darba grupa izvērtēja arī citas alternatīvas. Viena no tām - ēka tiek atjaunota par valsts budžeta līdzekļiem, to pielāgojot VSIA "Latvijas Koncerti" vajadzībām. Tam būtu nepieciešami vismaz 16,54 miljoni eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tomēr patlaban Kultūras ministrijai (KM) ir citas prioritātes attiecībā uz kultūrai nozīmīgu būvju sakārtošanu, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve, Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve u.c. Vāgnera ielas nama rekonstrukcijai un pārbūvei KM neplāno vidējā termiņā finansējuma piesaistīt finansējumu no valsts budžeta vai no Eiropas Savienības fondiem.

Vienlaikus KM uzskata, ka Vāgnera ielas ēka konceptuāli ir saglabājama kā kultūrvēsturisks piemineklis, izmantojot tās kultūrtūrisma potenciālu, vismaz daļā būves saglabājot kultūras funkciju. Ņemot vērā, ka ēkā diriģējis Vāgners un Eiropā ir saglabājies ļoti maz šādu vēsturisku teātra ēku, būve ir uzskatāma par unikālu vēstures un kultūras objektu. Būves restaurācija aktivizētu starptautisku kultūras pasākumu un starptautisku projektu īstenošanu un veicinātu Rīgas pilsētas attīstības dokumentos izvirzītā mērķa – Rīgai kļūt par vienu no Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsētām un kultūras tūrisma centriem – sasniegšanu, skaidrots ziņojumā valdībai.

Atbilstoši KM 2016. gadā pasūtītiem aprēķiniem, Vāgnera ielas nama atjaunošanas izmaksas ir 16,54 miljoni eiro bez pievienotās vērtība nodokļa.

Cita darba grupas izvērtētā alternatīva ir - nekustamā īpašuma attīstība tiek veikta atbilstoši publiskās un privātās partnerības modelim. Privātais partneris atjaunotu telpas un gādātu par kultūras pasākumu norisi, taču nekustamais īpašums paliktu valsts īpašumā. Pēc būves renovācijas darbu pabeigšanas publiskais partneris maksātu privātajam partnerim pieejamības maksājumu, kas ietvertu arī izmaksas par privātā partnera veiktajiem kapitālieguldījumiem. Savukārt īpašuma uzturēšanas izmaksas segtu privātais partneris no ieņēmumiem par kultūras un tūrisma pasākumu organizēšanu.

Vēl viens alternatīvais risinājums paredz, ka tiek veikta Vāgnera nama maiņa pret līdzvērtīgu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Tomēr Rīgas pašvaldību atteikusies no maiņas darījuma vai no šī nama pārņemšanas pašvaldības īpašumā.

Vēl viena darba grupas izskatīta alternatīva paredz pārdot Vāgnera ielas īpašumu izsolē. Atbilstoši "Valsts nekustamo īpašumu" veiktajam novērtējumam šī īpašuma provizoriskā tirgus vērtība ir 1,23 miljoni eiro. Šajā gadījumā gan ir vairāki riski. Būve ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc ir mazs tirgus pieprasījums. Pārdošana varētu ieilgt un, ja nekustamo īpašumu neizdodas pārdot vairākkārt, izsoles cena var tikt samazināta līdz pat 60% no sākotnējās cenas.

Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā kā izdevīgais risinājums minēta nekustamā īpašuma iznomāšana uz 30 gadiem privātajam partnerim, izvirzot prasību, ka tam jāveic noteikta apmēra kapitālieguldījumi ēkā. Ja šis risinājums nebūs sekmīgs, plānots atkārtoti izskatīt citas alternatīvas.

Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums tika iekļauts 9. janvāra valdības sēdes darba kārtībā izskatīšanai sanāksmes slēgtajā daļā. Pēcāk gan saņemts Finanšu ministrijas ierosinājums šī jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu.