Par gada kukaini izraudzīts ar 'simtgades zīmi' izdaiļotais jāņogu raibenis  (24)

LEB skaidro, ka šī suga izvēlēta par godu Latvijas valsts simtgadei, proti, tauriņa pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums "C" burta formā. Savukārt romiešu ciparu pasaulē ar burtu "C" apzīmē skaitli 100. "Tātad īstens simtgades tauriņš!" norāda biedrība.

Jāņogu raibenis ir vidēja izmēra ar spārnu platumu no četriem līdz pieciem centimetriem. Tas ir tipisks raibeņu dzimtas pārstāvis ar oranžu spārnu virspusi, kas klāta ar vairāku melnu plankumu rakstu.

Ja no attāluma to var sajaukt ar kādu citu raibeņu sugu, piemēram, parasto nātru raibeni, tad, aplūkojot tauriņu tuvāk, kļūst redzama viena no jāņogu raibeņa galvenajām atpazīšanas pazīmēm – īpatnēji izrobotā spārnu forma.

"Nevienai citai Latvijā sastopamai dienas tauriņu sugai spārnu malas nav ar tik dziļu robojumu. Spārna apakšpusē raksturīgākā pazīme ir minētais baltais "C" burta formas plankums, kas ir nesajaucama sugas pazīme," skaidro biedrība.

Jāņogu raibeņi var būt sastopami visdažādākajos biotopos, arī dārzos un citās cilvēku apdzīvotās vietās vai to tuvumā, taču vislabāk tomēr kukainis jūtas mežmalās, upmalās un krūmājos, kur aug iecienītākais kāpuru barības augs – parastais apinis. Kāpuri gan savā barības izvēlē nav pārāk izlepuši un var baroties arī ar nātru, kārklu, gobu, kā arī jāņogu un ērkšķogu lapām.

"Pieaudzis jāņogu raibeņa kāpurs ir krāsots brūni oranžā krāsā ar izteiksmīgi gaišu ķermeņa aizmugurējo daļu. Šāds krāsojums nav nejaušība, bet gan lielisks maskēšanās mēģinājums, jo, ja kāpurs nekustīgi sēž uz auga lapas virsmas, no attāluma to var viegli sajaukt ar kāda putna ekskrementu," kukaiņa talantus ieskicē LEB.

Biedrība norāda, ka interesants ir tauriņa dzīves cikls :"Jāņogu raibeņi ir viena no tām nedaudzajām sugām, kuras mēs varam redzēt lidojam agri pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām. Tas ir iespējams, jo šīs sugas pārziemo pieauguša tauriņa stadijā, bet citas sugas, kas lido vēlāk sezonā – kūniņas, kāpura vai olas stadijā. Jāņogu raibeņi pārsvarā ziemo dabiskās slēptuvēs – koku dobumos, mizas spraugās un līdzīgās vietās, taču var izmantot arī cilvēka radītas būves – šķūnīšus vai malkas grēdas. Atšķirībā no dažām citām ziemojošajām dienas tauriņu sugām, piemēram, acainajiem vai parastajiem nātru raibeņiem, jāņogu raibeņi ziemošanai neizmanto alas un pagrabus."

"Tiklīdz marta beigās sāk kust sniegs un temperatūras stabiņš pakāpjas virs +10 grādiem, jāņogu raibeņu lidošana var sākties! Atbilstoši tautas parunai – ja jāņogu raibenis ir pirmais gadā redzētais tauriņš, tad ir gaidāma raiba vasara!" tauriņa ieguldījumu dabas vērošanā apraksta LEB.

Kopumā jāņogu tauriņus var novērot gandrīz visā siltajā gada periodā – no marta beigām līdz pat oktobra beigām. Neliels pārtraukums lidošanā var būt jūnija vidū, kad pārziemojušie pavasara tauriņi jau ir beiguši savu dzīvi, bet nākamā paaudze vēl nav paspējusi izšķilties. Lidošanas maksimums, kad jāņogu raibeņus var redzēt visvairāk, ir vērojams aprīļa beigās un jūlija vidū.

Jāņogu raibeņi ir viena no biežāk Latvijā sastopamajām dienas tauriņu sugām, kas ir vienmērīgi izplatīta visā Latvijas teritorijā. "Dzīves laikā vismaz reizi to redzējis būs vai ik viens no mums. Tiesa jāņogu raibenis ir lielisks piemērs tam, ka pat neskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā ļoti daudz klāt nākušajiem datiem par šīs sugas izplatību, kas iespējams pateicoties LEB rīkotajai Tauriņu Vērošanas akcijai, joprojām Latvijas kartē ir daudz "balto plankumu", kur nav zināms vai šī suga tur ir sastopama. Tāpēc mēs priecāsimies par ik katru jāņogu raibeņa ziņojumu – gan šajā gadā, gan, ja izdodas atrast kādu šī tauriņa fotoattēlu savā personīgajā arhīvā, no agrākiem gadiem. Kopīgiem spēkiem mēs noteikti varam iegūt krietni pilnīgāku pārskatu par jāņogu raibeņa izplatību Latvijā! Mēs priecāsimies arī par jebkuru citu Latvijā novērota un nofotografēta dienas tauriņa ziņojumu, jo ikviens jauns novērojums papildina kopējo zināšanu apjomu par Latvijas dienas tauriņu izplatību," aicina LEB.

Visērtāk jāņogu raibeņu un arī citu dienas tauriņu novērojumus ir ziņot portālā "Dabasdati.lv". Saziņai var izmantot arī Latvijas Entomoloģijas biedrības "Facebook" lapu. Lai nebūtu pārpratumu un šaubas par sugas noteikšanu, novērojumiem vēlams pievienot fotoattēlu, iesaka LEB.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir vecākā aktīvā zinātniskā dabaspētniecības organizācija Latvijā. Tā ir dibināta 1951. gadā.

Gada Kukaiņa akciju LEB rīko 20. reizi. Šīs akcijas mērķis ir informēt sabiedrību par kādu aktuālu entomoloģijas tēmu, un atgriezeniskās saites veidā no plašākas sabiedrības iegūt jaunu informāciju par konkrētās sugas izplatību Latvijā.

Iepriekš par gada kukaiņiem ir izvēlēti: divpunktu mārīte (1999), komposta degunradžvavole (2000), parkšķis (2001), mājas circenis (2002), sfingu dzimta (2003), zilspāres (2004), parastā skudrulauva (2005), lapkoku praulgrauzis (2006), zemesvēzis (2007), lielais dižkoksngrauzis (2008), čemurziežu dižtauriņš (2009), parastais skudrulītis (2010), ošu pļavraibenis (2011), spožā skudra (2012), raibspārnu smiltājsisenis (2013), Mannerheima īsspārnis (2014), lielais mārsilu zilenītis (2015), smirdīgā rožvabole (2016), Eiropas dievlūdzējs (2017).