Foto: DELFI

Valsts policijas (VP) ēkā Rīgā, Stabu ielā, kur šonedēļ izcēlās ugunsgrēks, bijusi aprīkota ar novecojušu ugunsgrēka izziņošanas sistēmu, bet uguns perēklī dūmu detektora neesot bijis vispār, atklājis TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šis apstāklis rada risku, ka apdrošinātājs varētu nesegt uguns radītos postījumus, uzsver raidījums.

Pirmie atklātās liesmās degošo Stabu ielas māju ap pusdesmitiem vakarā pamanīja garāmgājēji. Viņi arī izsauca ugunsdzēsējus, kuri ieradās piecu minūšu laikā un nākamās četras stundas cīnījās ar liesmām.

Vēstīts, ka ugunsgrēkā pilnībā izpostīts Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša kabinets. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka ugunsgrēka perēklis bijis tieši Krapša kabinetā. Viņš stāsta, ka pirmo šā gada darba dienu esot beidzis kā ierasts, kabinetā nav atstājis ne sveces, ne citus viegli uzliesmojošus priekšmetus.

Krapsis raidījumam noraida ļaunprātīgas dedzināšanas iespēju: "Tādai nevajadzētu būt. Ja kāds kaut ko vēlējās iznīcināt, tad tas nebija mans kabinets, ar ko vajadzēja sākt."

Stabu ielas ēkas apsargs apgaitu vakarā beidzis ap pulksten 19.30 un nodevis maiņu. Tobrīd nekādu dūmu vai citu ugunsgrēka pazīmju nav bijis, ziņo "Nekā personīga".

Trauksmes signalizācija ēkā nostrādāja piektajā stāvā. Tas noticis pēc tam, kad stāvu zemāk Ceļu policijas priekšnieka kabinets jau dega liesmās.

Krapsis raidījumam stāsta, ka viņa kabinetā neesot bijis dūmu detektors. "Mēs esam šo telpu lietotāji un par šiem jautājumiem atbild Nodrošinājuma valsts aģentūra. Jebkurā gadījumā tas nav manas kompetences jautājums," noteic Krapsis.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir atbildīga par ugunsdrošības prasības ievērošanu tās apsaimniekotajā Stabu ielas namā, raidījumam arīdzan apstiprina, ka dūmu detektors Krapša kabinetā nebija uzstādīts.

2016. gada vasarā Iekšlietu ministrija valdībai prasīja 1 504 240 eiro, lai ēkas aprīkotu ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmām, atgādina raidījums. Informatīvajā ziņojumā ministrija rakstīja, ka līdzekļi vajadzīgi minimālai ugunsdrošības prasību nodrošināšanai. Sarakstā minēti daudzi īpašumi, tostarp Stabu ielas ēka.

Tomēr valdība piešķīra vien trešo daļu no prasītā. Pērn 300 tūkstoši eiro izlietoti citām ēkām, ne namam Stabu ielā.

Stabu ielas māja ir apdrošināta par deviņiem miljoniem eiro kompānijā "Compensa Vienna Insurance Group", kurai vajadzētu segt ugunsgrēka radītos zaudējumus. Tomēr apdrošinātājs var atteikties to darīt, ja trauksmes signalizācijas sistēma bijusi nepilnīga un dūmu detektoru ugunsgrēka perēkļa vietā vispār nebija, brīdina raidījums.

Nodrošinājuma valsts aģentūra vēl nav saņēmusi apdrošinātāja atbildi. "Compensa" nākotnes darbības izvairīgi komentē arī raidījumam: "Varam apliecināt, ka "Compensa" veic visas likumā un apdrošināšanas līgumā noteiktās darbības, bet mēs nedrīkstam sniegt jebkādu informāciju par konstatētajiem faktiem vai secinājumiem. Tāpēc, lai nekādā veidā netraucētu iespējami uzsākto operatīvo darbību veikšanu, "Compensa" atturas no jebkādas informācijas sniegšanas un publiskošanas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!