Par ceļu satiksmi atbildīgajām institūcijām jāapkopo precīza informācija par negadījumiem, tās analīzē jābalsta ceļu satiksmes drošības attīstība, jāsakārto melno punktu likvidēšanas process, jānodrošina pietiekama satiksmes dalībnieku kontrole un jāvērtē informatīvo kampaņu ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu, pēc revīzijas ceļu satiksmes drošības jomā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Lai plānotu pasākumus, kas novērsīs ceļu satiksmes negadījumus, jāizprot to cēloņi. VK revīzijā secinājusi, ka līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi, un bieži trūkst informācijas par negadījumu apstākļiem un precīzu notikuma vietu. Arī informācija par reidos konstatētajiem pārkāpumiem netiek plaši analizēta.
Pēc VK revidentu domām nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tāpēc Satiksmes ministrijai (SM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) jāsadarbojas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi, secināts revīzijā.
Galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana, noteikusi VK. Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās – īpaši bīstamos ceļu posmos jeb "melnajos punktos".
Līdz ar to VK uzdevusi VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) gada laikā izveidot kontroles sistēmu, kā notiek "melno punktu" likvidēšana. Tāpat VK min, ka, iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu.
Satiksmes dalībnieki ir atbildīgi par savu drošību, bet svarīgi ir gan izglītot sabiedrību, gan kontrolēt noteikumu ievērošanu, tāpēc VK uzdevusi Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vērtēt, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu.
Savukārt Valsts policijas (VP) darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem tiek organizēta pēc "pārpalikuma principa" un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras, liecina revīzijā secinātais.
Lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama, VP uzdots uzlabot reģionālo struktūrvienību darba organizāciju un atskaitīšanās sistēmu.
"Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību. Eiropas valstu vidū joprojām esam ļoti bēdīgā situācijā. Mums ir trešais lielākais negadījumos mirušo cilvēku skaits uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016. gadā 525 cilvēki tika smagi ievainoti, bet 158 dzīvības izdzisa," uzsvērusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK vadītāja norādījusi, ka katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai. "Tādēļ sadarbībā ar SM un IeM revīzijas laikā raudzījāmies, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu un lai cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos," revīzijas mērķi skaidrojusi Elita Krūmiņa.
Lietderības revīzija "Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?" veikta par laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim SM, CSDD, LVC, kā arī IeM un VP. Revīzijā analizēti ceļu satiksmes drošības jomas attīstības plānošanas dokumenti, Ceļu policijas reģistrā esošie ceļu satiksmes negadījumu dati par 120 tūkstošiem protokolu, negadījumos bojāgājušo profils, "melno punktu" likvidēšanas kārtība un cita informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!