Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un Drošības policijā (DP) šobrīd nestrādā bijušie Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki, otrdien Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā apliecināja abu specdienestu pārstāvji.
DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis apliecināja, ka šādu cilvēku DP rindās šobrīd nav.
"Nav strādājuši un nestrādā," kodolīgi paziņoja arī SAB direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis.
Komisijas loceklis Jānis Ādamsons (S), kurš 90.gadu vidū ieņēma iekšlietu ministra amatu, komisijas sēdē zināja teikt, ka pagātnē DP bija darbojušies bijušie VDK rokrakstu eksperti, taču tie jau sen esot pensijā.
Ulmanis pēc komisijas sēdes apliecināja, ka vēsturiski 90.gados DP strādāja daži bijušie VDK darbinieki. Vēlāk gan bijušiem VDK darbiniekiem tika aizliegts strādāt drošības iestādēs, un kopš 2000.gadu sākuma šie cilvēki no posteņiem ir atbrīvoti, teica Ulmanis. "Vienā brīdī tika pavilkta strīpa. No konkrēta datuma vairs nedrīkstēja strādāt, tāpēc visus atbrīvoja," viņš uzsvēra.
DP pārstāvis gan nekomentēja kādas funkcijas bijušie VDK darbinieki DP veica.
Savukārt Freimanis pēc komisijas sēdes apliecināja, ka likums liedz specdienestā strādāt bijušajiem VDK aģentiem un darbiniekiem, jo SAB var strādāt tikai personas, kas atbilst likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām.
Freimanis atgādināja, ka bijušie VDK aģenti ir cita kategorija nekā bijušie VDK darbinieki. Cik Freimanis atceroties, bijušie čekas aģenti SAB iepriekš nav strādājuši.
Freimanis atgādināja, ka 90.gadu sākumā tika izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments (VESAD) un 1994.gadā tika pieņemts lēmums dibināt DP. Tā rezultātā VESAD tika reorganizēts un izveidota DP. "Faktiski tur bija tad pāri par desmit bijušie VDK virsnieki un man ar viņiem pat iznāca kopā citreiz pastrādāt. Bet pēc tam visi šie darbinieki beidza savu darbu," piebilda Freimanis.
Kā ziņots, bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris nesen intervijā laikrakstam "Diena" paziņoja, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no VDK tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt.
"Mēs zinām, ka 30 VDK štata darbinieku pārgāja Latvijas Republikas darbā, tad loģisks ir jautājums - katram no viņiem bija savi aģenti, vai viņi šos aģentus ņēma vai neņēma līdzi? Ja paņēma līdzi, tad skaidrs, ka aģenti daļēji strādājuši Latvijas Republikas interesēs," norādījis Kangeris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!