Daļu nodokļu reformas augļu LIZDA aicinās virzīt pedagogu algām  (8)

Kā sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vēstījums par to, ka zemākās darba algas likmes pieaugums cieši saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu, ir "nepārprotami saprasts". Taču LIZDA izmantos visas iespējas, lai ekonomiskās izaugsmes, kā arī papildu ieņēmumu no nodokļu reformas gadījumā prasītu līdzekļu piešķiršanu, lai septembrī sasniegtu 710 eiro par likmi pedagogam.

"Mēs saprotam, ka rīkojums nosaka, ka šogad grafiks īstenojams apstiprinātajos budžeta līdzekļos. Bet, ja būs ekonomiskās izaugsmes rādītāji, ja jaunā nodokļu reforma ienesīs papildu naudu, mēs izmantosim katru iespēju, lai norādītu, ka jārod iespēja pedagogu algām piešķirt papildu līdzekļus. Apropriācija nav aizliegta," teica Vanaga, uzsverot, ka politiķiem ar šādu soli būtu jāparāda, ka cilvēku resurss ir prioritārs. "Ja ir papildu nauda, tad kāpēc lai nevarētu rast iespēju to virzīt algu paaugstinājumam?" vaicāja LIZDA vadītāja.

"Katru iespēju izmantošu, lai pārliecinātu, ka nauda uz 1. septembri jāatrod," piekodināja Vanaga.

Viņa gan norādīja, ka neliekot mierā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) teiktais, ka 710 eiro par likmi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) neesot problēmu nodrošināt. Vanaga zināja teikt, ka "brīvie" līdzekļi varētu "slēpties" profesionālajā izglītībā, kur, kā teica arodbiedrības vadītāja, izmaksas uz vienu audzēkni ir ļoti lielas, audzēkņu skaits krīt un tāpēc paliek naudas resurss, ko varētu izmantot.

Vanaga piebilda, ka IZM vēloties šos brīvos līdzekļus izmantot citiem, ne ar pedagogu atalgojuma paaugstināšanu saistītiem mērķiem, kam viņa pašlaik nepiekrīt. "Mēs rūpīgi sekosim, kā šie procesi virzīsies," solīja Vanaga.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredzēja jau no 2018. gada 1. septembra celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, vienlaikus gan paredzot, ka šogad likmes palielinājums jānodrošina no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālā ievirzē, profesionālā izglītībā un interešu izglītībā veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, kā arī zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 1. septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski. Tas nozīmē, ka līdz ar 2022. gada 1. septembri pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Ņemot vērā, ka 2018. gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016. gada 1. septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, - 620 eiro, bet no 2017. gada 1. septembra - 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018. gada 1. septembra.