Zatlers Šleseram nav lūdzis atbalstu pārvēlēšanai prezidenta amatā, secina prokurors  (178)

Šlesers pērn 30.oktobrī "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers "zvana un lūdzas", lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Savukārt Zatlers 4.decembra komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.

Šlesers par Zatlera izteikumiem vērsās prokuratūrā, kura sāka pārbaudi. Leja apliecināja, ka 3.janvārī pieņēmis lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Ņemot vērā, ka Šlesera un Zatlera izteikumi parlamentārās izmeklēšanas komisijā bija savstarpēji izslēdzoši pārbaude tika veikta par abu bijušo politiķu izteikumiem.

Pārbaudē prokurors izvērtēja 2011.gada pavasarī notikušo telefonsarunu starp Šleseru un Zatleru, kuru bija ierakstījis KNAB. Sarunu publiski atspoguļot Leja nedrīkstot, jo tai joprojām ir valsts noslēpuma statuss.

Pārbaudes gaitā konstatēts, ka objektīvi patiesībai neatbilst Šlesera apgalvojumi par to, ka Zatlers ir zvanījis un lūdzies atbalstu pārvēlēšanai Valsts prezidenta amatā, jo no Zatlera puses nav tiešā veidā izteikti jebkādi lūgumi vai aicinājumi atbalstīt viņu šim amatam.

"Šlesera izteikumu forma parlamentārās izmeklēšanas komisijā varētu būt saistīta ar neprecīzu sarunas satura atminēšanos, jo prezidenta vēlēšanu process sarunā pieminēts. Ņemot vērā laiku, kas pagājis no telefonsarunas, proti, vairāk nekā seši gadi, ir ticami, ka pa šo laiku sarunas detaļas vairs nav saglabājušās atmiņā," paskaidroja prokurors.

Leja apliecināja, ka Šleseram par nepatieso apgalvojumu kriminālatbildības nedraudēs, jo Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir izdarāms tikai ar tiešu nodomu.

"Tas nozīmē, ka laikā, kad persona izsaka konkrēto faktu, viņa apzinās, ka tas neatbilst patiesībai. Šādi apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatēti, jo no sarunas pagājuši vairāk nekā seši gadi. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma normu un Augstākās tiesas judikatūru operatīvās darbības rezultātā iegūtās telefonsarunas var izmantot tikai nozieguma, bet ne kriminālpārkāpuma pierādīšanai," norādīja Leja.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā "Ir" tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai "oligarhu lietai". Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai, kura komentārus nesniedz.