Lēni un lietotājam nedraudzīgi – kas ir būtiskākie trūkumi e-veselībā  (246)

Par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.

Vairāki pacienti portālam "Delfi" pastāstīja, ka nav varējuši ieiet e-veselības sistēmā, citi, ka aptiekā nācies ļoti ilgi gaidīt, jo sistēma "uzkārusies", līdz ar to nekāda informācija par medikamentiem tobrīd neesot bijusi pieejama. Vaicāts par pārtraukumiem e-veselības darbībā gada pirmajās dienās, Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidroja, ka traucējumi sistēmā ir īslaicīgi, taču var atkārtoties. Izskanējušas arī bažas par pacientu sensitīvo datu drošību un pieejamību, tiesa par to, vai patiesi pastāv kādi šāda veida datu drošības riski, NVD komentāru portālam "Delfi" vēl neizdevās iegūt.

"Manam mazajam ģimenes ārste bija izrakstījusi īpašo recepti alerģijas zālēm, bet, kad gāju 2. janvārī uz aptieku, sistēma nestrādāja un man bija jāmaksā visa summa par zālēm," savā pieredzē ar portālu "Delfi" dalījās kāda māmiņa.

Kā novēroja portāls "Delfi", arī šīs nedēļas pirmdienā e-veselības sistēmā kādu brīdi ieiet nebija iespējams – tika rādīts kļūmes paziņojums, savukārt nedēļas vidū problēmu nebija. Arī pierakstu sistēma darbojās raiti, salīdzinot gan ar pirmajām šī gada dienām, gan pērno decembri, pirms e-veselība kļuva obligāta.

Tiesa, ne visiem pirmā saskare ar jauno sistēmu ir slikta, portālu "Delfi" sasnieguši arī pozitīvi stāsti, piemēram, lasītāja Eleonora pieredzi ar receptes "atprečošanu" raksturoja īsi – "čiks un gatavs": "10.40 vizīte pie ģimenes ārsta, 10.50 e-recepte, 11.00 zāles somā!" Kopumā gan pagaidām šķiet, ka problēmstāstu tomēr ir vairāk nekā pozitīvās pieredzes.

Taujājot ārstiem un farmaceitiem par to, kā sokas darbs ar e-veselību, pirmā atbilde itin visur ir – lēni. Daļa portāla "Delfi" uzrunāto e-veselības lietotāju uzsvēra, ka sistēma ir uzbūvēta lietotājam nedraudzīgā veidā, proti, tā nav pārskatāma un tajā jāveic daudz lieku darbību.

"Normālā ārsta darba laikā sistēma strādā lēnāk, no vienas darbības līdz otrai ir jāgaida pārāk ilgi. Tā rezultātā kompensējamo medikamentu receptes izrakstīšana e-veselības portālā aizņem virs divām minūtēm pat tiem ārstiem, kuri vairāk nekā 10 gadus lietojuši speciālās ārstu datorprogrammas. Turpretī papīra formā un ārstu lietotās speciālajās datorprogrammās to var veikt 30 sekundēs," situāciju raksturoja Veide.

Viņa arī kritizēja sistēmas nespēju norādīt uz kļūdām vai nepilnībām – arī tas apgrūtina ikdienas darbu. Vēl viens būtisks trūkums, ko minēja Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece, ir sistēmas nespēja atpazīt zāļu nosaukumus: "Pirmajā janvāra nedēļā vēl pēc plkst. 20.00 praksē turpinājām sēdēt pie datoriem, lai pārrakstītu kompensējamo zāļu receptes, jo aptiekas nevarēja pacientiem izsniegt zāles, ja receptē bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums, jo "sistēma neņemot pretī"." Šī iemesla dēļ pacienti esot atgriezušies pie ārstes, lūdzot izrakstīt "konkrētu ražotāja nosaukumu". Saskaņā ar Aizsilnieces pausto tas gan esot pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Ārstu ikdienu būtiski apgrūtina arī darba nespējas lapu izrakstīšana un pagarināšana, jo dažkārt e-veselība "pazaudē" pat pašas izdotu "zilo lapu". "Ir reģistrēti gadījumi, kad sistēma nemāk atrast pašas izdotu dokumenta numuru, lai varētu turpināt B e-darbnespējas lapu, nav iespējams pagarināt sistēmā atvērtu, citā iestādē nenoslēgtu lapu vai pagarināt citā iestādē izdotu lapu, kamēr tā nav ievadīta sistēmā. Tāda saskaņošana un atkārtota pacienta kartes skatīšana un pildīšana prasa papildu darbu un laiku," skaidroja Veide.

Tās darba nespējas lapas, kuras tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams reģistrēt, ārstiem jāuzkrāj un jāreģistrē piecu darbdienu laikā. Kā skaidro Veide, šāda sistēma noved pie liela skaita nereģistrētu darbnespējas lapu uzkrāšanas un ārstam regulāri jāmēģina tās reģistrēt, piemēram, sagaidot, kad cita iestāde būs iepriekšējo lapu reģistrējusi un noslēgusi.

Uz problēmām darbnespējas lapu izrakstīšanā medijiem izplatītajā komentārā norādījusi arī Aizsilniece: "Piektdien [5. janvārī – aut.] pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma. Lai cik ļoti vēlējos palīdzēt, tas nav iespējams, jo nevaru izsniegt darba nespējas lapu māmiņai, kuras bērns ārstējies šajā dienā slimnīcā." Arī viņa uzsvēra, ka e-veselības dēļ radies lērums formalitāšu, kas ne vien apgrūtina, bet arī pamatīgi palēnina ārstu, māsu un ārstu palīgu darbu.

Farmaceiti nenoliedza, ka patiešām pie sistēmas ir jāpierod, taču arī viņi uzsvēra – daudzas problēmas rada tehniskie aspekti, piemēram, tas, kā ar e-veselību salāgojas vai nesalāgojas dažādās sistēmas, ko izmanto aptiekas un ārsti.

"Problēma ir tajā, ka mums ir sava informācijas aprites sistēma, ārstiem cita un visām sistēmām ir vienai otru jāatpazīst, tagad tur nāk ārā visādas problēmas," vaicāta par būtiskākajām nepilnībām e-veselībā, pastāstīja "Benu Aptieka Latvija" Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna. Viņa gan norādīja, ka NVD solījis e-veselības jaudu uzlabot un tas jau esot jūtams, ja salīdzina ar to, kā sistēma darbojās iepriekš.

Dažkārt problēmas arī rodas, ievadot jaunos personas kodus, proti, tos, kuru pirmā daļa vairs nav dzimšanas datums. Vīksna norādīja, ka pagaidām nav īsti skaidrs – aptiekas sistēmas vai e-veselības dēļ.

Vīksna uzsvēra, ka ir divas būtiskas lietas, lai aptiekā "atprečotu" ārsta izrakstītu recepti, – personas kods un receptes identifikācijas (ID) numurs. Vīksna iesaka pacientiem vismaz šobrīd, kamēr darbā ar e-veselību var rasties problēmas, noskaidrot savas receptes ID numuru. To var prasīt ārstam vai arī uzzināt savā e-veselības profilā, un tas palīdzēs farmaceitam vienkāršāk uziet recepti, ja kaut kādu iemeslu dēļ to nevar atrast, meklējot ar personas kodu. Receptes, kas izrakstītas bērnam, ir pieejamas vecāku e-veselības profilā.

Šobrīd visai biežas esot situācijas, kad cilvēks aptiekā ierodas bez personu apliecinoša dokumenta – pases vai ID kartes. Ja dokumenta nav, recepšu medikamentus iegādāties nevar. Tiesa, ja plānots iegādāties kompensējamos medikamentus, ir vērts pirms tam ielūkoties maciņā, jo visi receptē ierakstītie medikamenti jāpērk uzreiz.

"Ir jāņem vērā, ka kompensējamo medikamentu klāstā ir medikamenti, kas prasa pacienta līdzmaksājumu. Ar to ir jārēķinās, ja receptē ir vairāki medikamentu iepakojumi," pastāstīja Vīksna, skaidrojot, ka, līdzmaksājumu reizinot ar visu iepakojumu skaitu, nereti sanāk visai iespaidīga summa. Viņa iesaka pacientiem lūgt ārstam izrakstīt recepti katram iepakojumam atsevišķi, līdz ar to būs iespējams izmantot vienu recepti, pārējās paliks, gaidot savu izmantošanas kārtu.

Vēl ar garu degunu aptiekā var palikt, ja, ejot izņemt medikamentu kādam citam, galā atklājas, ka cilvēks nav norādījis, kurš izņems viņa medikamentus. Arī to var izdarīt, veicot atzīmes savā e-veselības profilā.

Darbu aptiekās būtiski palēnina arī situācijas, kad klientam izrakstītas vairākas receptes un "jāatprečo" katra no tām. Lai mazliet paātrinātu procesu, Vīksna iesaka sagatavot nepieciešamo zāļu sarakstu. Tad aptiekārs uzreiz varēs sameklēt nepieciešamos medikamentus un tad "atprečot" receptes.

Kopumā rezumējot par e-veselību tās pašreizējā stāvoklī, Veide ir visa kritiska: ''Nedrīkst nelietderīgi tērēt mediķu darba laiku un tā apdraudēt pacientu ārstēšanas procesu! Ja tuvākajā laikā norādītie trūkumi e-veselības darbībā netiks novērsti, ārsti būs spiesti ierobežot darbu e-veselībā tā, lai būtu iespējams palīdzēt saviem pacientiem.''