Ievērojami palēnināts darbs, recepšu "pazušana" sistēmā, došanās mājup, lai paņemtu tur aizmirsto pasi vai ID karti, bez kuras recepšu medikamentus vairs neizsniedz, – tās ir tikai dažas no likstām, ar kurām saskaras nule kā par obligātu kļuvušās e-veselības lietotāji. Dažas no problēmām, iespējams, izzudīs, kad lietotāji pieradīs pie sistēmas, taču virkni e-veselības ligu izārstēt var vien IT speciālisti. Ja tuvākajā laikā darbu palēninošie trūkumi sistēmā netiks novērsti, "ārsti būs spiesti ierobežot darbu e-veselībā tā, lai būtu iespējams palīdzēt saviem pacientiem", portālam "Delfi" teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.
Vairāki pacienti portālam "Delfi" pastāstīja, ka nav varējuši ieiet e-veselības sistēmā, citi, ka aptiekā nācies ļoti ilgi gaidīt, jo sistēma "uzkārusies", līdz ar to nekāda informācija par medikamentiem tobrīd neesot bijusi pieejama. Vaicāts par pārtraukumiem e-veselības darbībā gada pirmajās dienās, Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidroja, ka traucējumi sistēmā ir īslaicīgi, taču var atkārtoties. Izskanējušas arī bažas par pacientu sensitīvo datu drošību un pieejamību, tiesa par to, vai patiesi pastāv kādi šāda veida datu drošības riski, NVD komentāru portālam "Delfi" vēl neizdevās iegūt.