Saeimas deputāts Andrejs Judins (V/"Par!") nepiekrīt tā sauktās Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektam un rosina virkni papildinājumu.
Viņaprāt, galaziņojuma projekts nesakrīt ar faktiem, kas atklāti komisijas darbā, kā arī "oligarhu lietas" kriminālprocesa materiālos. Pirmdien viņš grasās iesniegt priekšlikumus ziņojuma projekta labojumiem.
"Šobrīd galaziņojuma projekts ir ļoti vājš, tendenciozi remdens. Nav nofiksēti un ņemti vērā būtiski fakti un izdarīti secinājumi, ko atklāj gan kriminālprocesa materiāli, gan komisijas darbā iegūtā informācija. Esošajā projektā arī notikusi bīstama jēdzienu jaukšana, piemēram, patvaļīgi pretnostatot žurnālā "Ir" publicētās sarunas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesa materiālos iekļautās sarunas," skaidro Judins.
Viņš uzskata, ka piedāvātajā ziņojuma projektā komisijas darba stenogrammas ir nepilnīgi atšifrētas, nav piefiksēti publiski jau izskanējušie gadījumi, kad tās darbā netika ievēroti neitralitātes un objektivitātes principi. Ir notikusi komisijas darba iemesla un uzdevumu sagrozīšana, paustas viegli pierādāmas nepatiesības, kā arī iztrūkst secinājumi.
Deputāts ir pārliecināts, ka "Rīdzenes sarunas" ir jāpublisko, un komisijai jārosina grozījumi par kriminālprocesos iegūtās informācijas publiskošanu, ja tas ir sabiedrības interesēs
"Šobrīd likums nav sabiedrības un tās intereses pārstāvošo mediju pusē. Tāpēc oligarhi var atļauties likuma ietvaros stāstīt, ka medija publicēto sarunu nav bijis vai tās ir sagrozītas. Visi saprot, ka viņi melo, bet tiesību to pierādīt medijam nav. Šis likuma caurums ir jālabo," viņš skaidro.
Pēc Judina secinātā, žurnāla "Ir" publiskotās sarunu audioierakstu atšifrējumi atbilst KNAB rīcībā esošo audioierakstu saturam, un tas ir jāiekļauj komisijas galaziņojumā.
Tāpat politiķis rosinās paredzēt kriminālatbildību par žurnālistu ietekmēšanu un uzpirkšanu. Viņaprāt, komisijai ziņojumā jāpauž viedoklis par Krimināllikuma grozījumiem, paredzot atbildību par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.
Tāpat Judins aicina ziņojumā iekļaut arī faktus, kas par pašiem komisijas locekļiem atklājušies "Rīdzenes sarunās" un kriminālprocesa materiālos. "Komisija nedrīkst izlikties, ka tās darbības laikā klajā nākušie fakti par tās locekļiem nav bijuši," norāda deputāts. Kā piemēru viņš min komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) un vairāku komisijas deputātu saistība ar "Rīdzenes sarunām" vai oligarhiem. Sudraba "Rīdzenes sarunās" minēta kā "kaimiņzemei tīkama premjera amata kandidāte", izmeklēšanas gaitā, pēc Judina paustā, atklājās viņas vadītās Valsts kontroles vairākkārtēji atteikumi sniegt atbalstu KNAB ar "Rīdzenes sarunām" saistīto lietu izmeklēšanā. Tāpat Judins norāda uz publiski zināmu Sudrabas un komisijas deputāta Aināra Mežuļa (ZZS) saikni ar Aināru Šleseru.
Viņaprāt, ziņojumā ir jāiekļauj arī tas, ka atsevišķas personas – Imants Liepiņš, Juris Paiders, Edgars Jansons – uz komisijas sēdēm uzaicinātas patvaļīgi bez koleģiāla komisijas deputātu lēmuma Tāpat Sudraba pieaicinājusi ekspertus un personas, kurām ir personiska saikne ar oligarhiem un kuru personības raisīja publisku diskusiju par viņu piemērotību dalībai komisijā.
Deputāts pauž, ka komisijas darbs bija apgrūtināts atsevišķu tās locekļu juridiskās izglītības un kriminālprocesuālo tiesiskā regulējuma izpratnes trūkuma dēļ, kā arī noteikto ierobežojumu darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju dēļ. Kā ziņots, ka Sudrabai aizvien nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to viņa nevarēja iepazīties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem un piedalīties tādu jautājumu apspriešanā, kas satur slepenu informāciju.
Judins norāda arī uz citiem faktiem, kas izriet no komisijas darba gaitā atklātiem faktiem. Piemēram, analizējamās krimināllietas un operatīvās izstrādes lietas materiālos ir fakti, kas norāda, ka Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un citi "Rīdzenes sarunu" dalībnieki ir veikuši darbības, kas atbilst valsts sagrābšanas pazīmēm, pārliecināts deputāts.
Viņš uzsver, ka ziņojumā arī jāiekļauj, ka "Rīdzenes sarunās" paustais sniedz norādes uz krimināli un administratīvi sodāmu darbību izdarīšanu. Tāpat to saturs norāda uz prettiesisku valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, rada būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam, amatpersonu ievēlēšanas un iecelšanas kārtībai un Satversmes 2. pantā garantētajai varas piederībai Latvijas tautai.
Tāpat komisijai jākonstatē, ka "Rīdzenes sarunās" minētā ķīmisko kravu termināļa būvniecība ir bijusi saistīta ar sarunu dalībnieku ekonomiskajām interesēm. "Rīdzenes sarunu" dalībnieki ir veikuši darbības, lai novērstu iespējamus šķēršļus termināļa projekta attīstībai, tostarp iesaistot un ietekmējot Rīgas domes amatpersonu rīcību, medijiem skaidro Judins.
Viņaprāt, materiālos ir pietiekami daudz faktu, no kā secināt par necaurspīdīgu un nedemokrātisku mediju finansēšanu caur reklāmas līgumiem. Latvijā ir vairāki mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanas uzdevumiem, jo sevišķi reģionālo mediju segmentā, teic politiķis.
Kā ziņots, "Rīdzenes sarunās" ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, teikts "Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā. Ziņojuma projekts vēl var tikt labots un pilnveidots. Paredzēts, ka pirmdien komisija izvērtēs deputātu ierosinājumus komisijas ziņojumam. Tad, izskatot priekšlikumus, komisija lems par galaziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
