Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) gan pirms trim gadiem, gan arī tagad medijos apgalvo, ka maksātnespējas administratoru ietekme uz Nacionālo apvienību esot tikai konkurentu un nelabvēļu radīts mīts.
Raidījums gan skaidro, ka kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, kurš bijis arī Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks, bet šobrīd ir partijas ierindas biedrs, nekad nav slēpis labās attiecības ar Māri Sprūdu. Piemēram, pirms trīs gadiem intervijā "de facto" Lūsis par Sprūdu teica: "Es viņu labi pazīstu, augstu vērtēju, cienu, uzskatu, ka viņš ir izcils profesionālis savā nozarē."
Taču pagājušajā vasarā, laikā, kad notika skaļās aizturēšanas "Trasta komercbankas" lietā, citā Māra Sprūda kriminālprocesā Lūsis kļuva par aizdomās turēto. Proti, izmeklējot iespējamos pārkāpumus uzņēmumu "Peltes īpašumi" un "Dzimtā sēta" maksātnespējas procesos, kas saistīti ar zemi Ķīšezera krastos, prokuroram radās aizdomas, ka Lūsis atbalstījis piesavināšanos lielā apmērā, kā arī legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Lūša advokāts Oskars Rode norādīja, ka viņa klients noliedz dalību jebkādās noziedzīgās darbībās. Savukārt prokuratūrā atklāja, ka šajā lietā, kurā ir seši aizdomās turētie, norit intensīvs darbs un janvāra beigās ir paredzēts celt apsūdzības.
No Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra vietnieka amata Lūsis atkāpās pagājušā gada jūnijā. "Manuprāt, viņš rīkojās ļoti džentelmeniski, vīrišķīgi un cienījami, lai nedotu iespēju konkurentiem mest ēnu uz Nacionālo apvienību. Neskatoties uz to, ka viņš uzskata, ka viņa pusē ir taisnība, viņš atkāpās no amata gluži vienkārši, lai aizstāvētu partiju," saka Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Dzintars norāda, ka viņam ar Lūsi esot ļoti labas attiecības: "Un es domāju, ka noteikti tādas arī būs. Kādu brīdi viņš aktīvāk darbojās partijas ietvaros, tagad varbūt mazāk aktīvi, bet tas noteikti neietekmē mūsu cilvēciskās attiecības. Tā noteikti ir personība, kuru es ļoti cienu un cienīšu arī turpmāk."
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu (NA) un "Trasta komercbankas" bijušo likvidatoru Ilmāru Krūmu vieno biznesa saites. Bērziņš, Krūms un abu sievas ir akciju sabiedrības "Strēlnieku nams" līdzīpašnieki. Uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un izīrēšanu, reģistrēts Strēlnieku ielas 9. nama dzīvoklī, kurā ir arī Krūma advokāta prakses vieta. Tai pašā stāvā atrodas juridiskais birojs "Baltic Law Offices", kurā joprojām strādā apsūdzētais Krūms, bet bijušais īpašnieks un dibinātājs ir Bērziņš.
Lai gan iepriekš politiķis viesojies Krūma jubilejas svinībās, tagad viņi nekomunicējot, apgalvo Bērziņš: "Mans kā politiķa pienākums ir nodalīt šīs te attiecības, ko es arī šobrīd daru." Taču vaicāts, vai viņš domā izstāties no dalības "Strēlnieku namā", kura padomi vada deputāta sieva Denēza Bērziņa, bet padomes locekļi ir Ilmārs Krūms un Eva Krūma, Bērziņš pauž: "Komercdarbība ir mana laikam privāttiesiskā lieta, kas ir attiecīgi manā paša kompetencē." Bērziņš arī norāda, ka viņam kā juristam neesot pieņemams, ka sabiedrība dažkārt cilvēkus mēģinot padarīt par vainīgiem bez tiesas.
"De facto" atgādina, ka pagājušajā pavasarā pārmetumus par darbošanos administratoru interesēs un pastnieka funkciju pildīšanu, iesniedzot grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēma deputāts Imants Parādnieks (NA), kurš pats to noliedza. Raidījums noskaidrojis, ka no "Trasta komercbankas" kriminālprocesā aizdomās turētajiem Parādnieks pazīst ne vien Sprūdu, bet arī Mārtiņu Krūmu. Piemēram, Vecumnieku novada mājaslapā redzams, ka visi trīs tur piedalījušies zoles turnīrā 2016. gada pavasarī.
Vaicāts, vai gadījumā, ja Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma, Parādnieks turpinās ar viņu komunicēt, deputāts paziņoja: "Klausieties, tā ir viņa darīšana atsevišķa. Tā ir viņa profesionālā lieta. Uz mani tas neattiecas. Pagaidiet, tas vai tad nav profesionālās darbības ietvaros noticis, kā dēļ viņs tiek apsūdzēts?"
Partija pirms diviem gadiem nolēma atteikties no apsūdzētā administratora tēva Valda Sprūda ziedotajiem 10 tūkstošiem eiro. Tas esot bijis partijas tēla jautājums, tagad skaidro Raivis Dzintars.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība pieņēma gan toreiz Valda Sprūda ziedoto naudu, gan pērn Mārtiņa Krūma ziedotos 15 tūkstošus eiro. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze skaidro – apvienība naudu nepieņemtu tikai gadījumos, ja to liegtu likums. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to, ka Nacionālā apvienība no Sprūda tēva ziedojumiem atteicās, komentē šādi: "Tas ir viņu jautājums. Nu ja viņi jūtas vainīgi, tad viņi atskaita. Mēs nekādā gadījumā nejūtamies vainīgi šajā situācijā, un mēs šo ziedojumu toreiz pieņēmām."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
