Nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagātnē, intervijā 'Delfi' atzīst Ždanoka  (345)

Kāpēc jūs izlēmāt atgriezties Rīgā? Tā ir jūsu pašas iniciatīva jeb partijas lūgums?

Es varētu piedalīties vēlēšanās, paliekot eirodeputātes statusā – likums to atļauj. Taču es izlēmu tomēr nolikt mandātu.

Kāpēc?

Šī lēmuma pamatā bija ārkārtas apstākļi, tas, ka valdība piekrita neprātīgajam Šadurska un Nacionālās apvienības plānam likvidēt krievu izglītību. Otrs iemesls – tas, ka tauta izrādījusies spējīga pretoties. Mums bija šaubas, jo mēs zinām, ka cilvēkus atrunāja. Taču mums vienalga izdevās protesta akcijām pulcēt ievērojamu skaitu cilvēku, un tas dod cerību.

Kad Miroslavs Mitrofanovs stāsies eirodeputāta amatā?

5. martā.

Kas šodien ir Latvijas Krievu savienība? Kā jūs varētu formulēt jūsu ideoloģiju, vērtības?

Mūsu ideoloģiskās platformas pamatā ir vienlīdzības, sociālā taisnīguma, nacionālo minoritāšu tiesību idejas. Eiropas Savienību mēs redzam kā reģionu Eiropu, bet nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagājušajos gadsimtos. Atzīmēsim, ka pat pirms 100 gadiem Latvijas Republika tika veidota uz citiem principiem. Tagad mēs gatavojamies virzīt referendumam likumu par nacionālo mazākumtautību skolām, pamatojoties uz 1919. gada Pirmās Latvijas Republikas likumu. Atcerēsimies arī, ka 1919. gada Likums par pavalstniecību paredzēja cenzu – piecus gadus, kas bija jānodzīvo uz vietas, un neizvirzīja nekādas valodas prasības pilsonības pretendentiem.

Latviešu politiķu un ekspertu aprindās jūsu partijai parasti piekarina birkas "radikālā" un "prokremliskā". Jūs tas aizskar?

Tas parāda ekspertu loka līmeni. Ja cieņa pret nacionālajām minoritātēm ir radikāla pozīcija, tad es varu tikai pažēlot šīs ekspertu aprindas.

Cik cilvēku šodien ir Latvijas Krievu savienībā?

Aptuveni 400.

Lai piedalītos vēlēšanās, jums nepieciešams ne mazāk par 500 cilvēkiem. Kā plānojat papildināt rindas?

Es ceru, ka tagad mūsu rindas papildinās vairāk cilvēku. Mums ir daudz neformālu piekritēju, un, tā kā līdz 1. martam mums nepieciešams uzrādīt, ka mūsu rindās ir 500 cilvēku, mēs piedāvāsim viņiem oficiāli kļūt par biedriem.

Jūs pieļaujat iespēju sadarboties ar citām partijām un organizācijām? Ar kurām?

Jā, noteikti. Mēs vēlamies izveidot vienotu sarakstu ar tiem, kuri ir gatavi pretoties asimilācijai. Pirmkārt, tās būs nevalstiskās organizācijas. Mēs tieši tagad veicam aktīvas pārrunas.

Kas ir jūsu līderi?

Mūsu līderus, domāju, cilvēki daudz labāk pazīst nekā "Saskaņas" līderus. Un tie ir ne tikai tādi politikas dinozauri kā Vladimirs Buzajevs, Jakovs Pliners, Natālija Jolkina, bet arī citas paaudzes pārstāvji: Andrejs Tolmačovs, Vladislavs Rafaļskis, Ludmila Ušakova, Aleksandrs Filejs, Aleksejs Vasiļjevs, Aleksandrs Ļivčiks, Ludmila Rodionova, Aleksandrs Kuzmins, Andrejs Solcenko, Aleksandrs Klapinns. Mēs, protams, ceram, ka mūsu rindās parādīsies arī jaunas sejas.

Rodas iespaids, ka Eiroparlamenta līmenī jums ir izveidojusies laba sadarbība ar Andreju Mamikinu. Jūs esat apsprieduši viņa iespēju piedalīties parlamenta vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības?

Mēs to apspriedīsim. Pirmkārt, tas, protams, būs Andreja Mamikina lēmums. Bet mēs patiesi būtu priecīgi redzēt kandidātu sarakstos viņu pašu un viņa komandas cilvēkus.

Kādu komandu jūs domājat?

Pirmkārt, Juriju Sokolovski.

Kāpēc cilvēkiem būtu jābalso par jums, nevis par "Saskaņu"?

2006. gadā vēlētāju simpātijas krasi mainījās. To izsauca daudzos jautājumos īstenotā negodīgā propaganda: "Saskaņas" līderi, kuri ļoti asi kritizēja mūs par mūsu aktīvo pozīciju, kas bija pret skolu reformu, pēkšņi sāka sevi "Pirmajā Baltijas Kanālā" reklamēt ar saukli "Mēs par krievu skolām, mēs par krievu valodu!", turklāt uz mūsu protesta akciju fona. Man liekas, ka vēlētājiem bija laiks iedziļināties un saprast, ka "Saskaņa" necīnīsies par krievu skolām – tagad viņi to pat neslēpj.

Kad būs zināms Satversmes tiesas lēmums par to, vai jūs drīkstat piedalīties vēlēšanās?

Es pati to labprāt gribētu zināt. Mans iesniegums tika pieņemts izskatīšanai oktobra sākumā, kas jau ir uzskatāms, pirmkārt, par lielu man palīdzošo juristu – Aleksandra Kuzmina un Alekseja Dimitrova – uzvaru. Nākamā lietas izskatīšanas epizode paredzēta martā. ("Delfi" piezīme: Vēlēšanu likuma esošā redakcija aizliedz Saeimas vēlēšanās balotēties cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra bija PSRS, Latvijas PSR Komunistiskās partijas, Interfrontes, Apvienotās darba kolektīvu padomes, Kara un darba veterānu organizācijas, Vislatvijas glābšanas komitejas un šo organizāciju reģionālo komiteju biedri. Ždanoka mēģina apstrīdēt šo normu.)

Vai jūs pieļaujat iespēju 2019. gadā atgriezties Eiroparlamentā?

Es neaizveru nevienas durvis un nekad nesaku nekad. Taču situācija tik ātri mainās, tostarp arī pašā Eiropas Savienībā, ka tagad ir bezjēdzīgi spriest par to, kas būs pēc gada.