Sudrabu neatsauc no 'oligarhu lietas' parlamentārās izmeklēšanas komisijas  (283)

Sudraba ir pērn vasarā izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti "oligarhu lietas" kriminālprocesā priekšsēdētāja. Par Sudrabas atsaukšanu balsoja 39 deputāti, pret – 25, bet atturējās – 18 tautas kalpi. Līdz ar to lēmums par viņas atsaukšanu netika pieņemts.

"Par" Sudrabas atsaukšanu balsoja 18 "Vienotības" deputāti, deviņi Nacionālās apvienības parlamentārieši, septiņi "Latvijas Reģionu apvienības" deputāti, Kārlis Seržants no ZZS, kā arī deputāti Ringolds Balodis, Artuss Kaimiņš, Ilmārs Latkovskis un Edvards Smiltēns.

"Pret" bija 23 "Saskaņas" deputāti, Andris Siliņš no ZZS un deputāts Gunārs Kūtris, bet atturējās 15 deputāti no ZZS, pati Sudraba, kā arī Aivars Meija un Romans Miloslavskis. Balsojumā nepiedalījās Aija Barča, Augusts Brigmanis un Ainārs Mežulis no ZZS, kā arī Janīna Kursīte-Pakule un Ingūna Rībena no "Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Vaicāts, kāpēc lielākā daļa ZZS frakcijas bija pret Sudrabas atsaukšanu no izmeklēšanas komisijas, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka uzskata, ka šodienas lēmumprojekts par Sudrabas atsaukšanu bijis "tīri klaji Judina PR gājiens". Brigmanis sacīja, ka bija cerējis, ka būs argumenti un viedokļi par šo jautājumu, taču redzējis, ka "neviens pat neiet par šo tematu diskutēt un runāt". "Judins atnāk divus teikumus un pasaka. Tos pašu pasaka vairāki citi. Man vairāk ko piebilst nav," sacīja Brigamnis, papildinot, ka, viņaprāt, lēmumprojekts nebija sagatavots.

Tāpat ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka, viņaprāt, būtu tikai loģiski, ja Sudraba pati nāktu uz Saeimu ziņot par šodien pieņemto komisijas galaziņojumu, jo tieši viņa sešus mēnešus vadījusi komisijas darbu. Vaicāts, vai šāds lēmums nav pretrunā ar likumu, Brigmanis atbildēja noraidoši, norādot, ka tāda likuma nemaz neesot. Viņš to nodēvēja par vienošanos par to, kā notiek cilvēku deleģēšana uz izmeklēšanas komisiju. Par to viņš esot konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju, prezumējot, ka šādu jautājumu viņam žurnālisti uzdos. Juridiskais birojs atbildējis, ka tāda likuma nav.

Brigmanis pauda gandarījumu gan par ZZS pārstāvja parlamentārās izmeklēšanas komisijā Aināra Mežuļa darbu, gan par ZZS frakcijas šodienas balsojumu. Brigmanis sacīja, ka vakar frakcijā nav pārrunāts balsojums par Sudrabu, tāpēc pauda pārliecību un prieku, ka tas bijis vienots. Savukārt attiecībā uz Mežuļa darbu komisijā Brigmanis sacīja, ka Mežulis neesot "pakļāvies populistiskiem saukļiem un nav gājis mediju pavadā".

Lēmumprojektu par Sudrabas atsaukšanu Saeimā iesniedza deputāti Andrejs Judins (Par!/V), Ināra Mūrniece (NA), Gaidis Bērziņš (NA), Inese Lībiņa-Egnere (V), Lolita Čigāne (Par!/V), Ritvars Jansons (NA), Ints Dālderis (Par!/V), Laimdota Straujuma (V), Astrīda Harju (V), Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Pirms jautājuma par lēmumprojekta iekļaušanas Saeimas darba kārtībā, Judins deputātiem pauda, ka Sudraba bez frakcijas nevar turpināt darbu izmeklēšanas komisijā, taču, tā kā komisija strādā līdz 2. februārim, nav pieļaujama situācija, ka komisiju vada persona, kura nav frakcijā.

Judins debatēs norādīja, ka jau pirms tam minējis iemeslus, kāpēc Sudraba no amata atsaucama. Deputāts pauda pārliecību, ka Sudrabas atsaukšana netraucēs Saeimā diskutēt par komisijas galaziņojumu, jo tas apstiprināts un 2. februārī komisija darbu pabeigs.

Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) atgādināja, ka sēde par komisijas galaziņojuma pieņemšanu bija paredzēta pulksten 11, bet laiks pārlikts uz pulksten 8.30. Tāpat deputāts norādīja, ka galaziņojuma tekstā ir vairāk nekā 30 drukas kļūdas, "nemaz nerunājot par saturu".

Kaimiņš pauda, ka, viņaprāt, Sudraba būtu jāieliek cietumā, piedāvājot Sudarbai kā deputātei izvēlēties, kurā cietumā viņa gribētu sēdēt. Viņš teica, ka galaziņojums apstiprināts haotiski un lielā ātrumā, bet deputāti, kas balsojuši par apstiprināšanu, "mērkaķa ātrumā" pazuduši no komisijas telpas, neatbildot uz žurnālistu jautājumiem.

Čigāne debatēs norādīja, ka lēmums ir Saeimas pašcieņas jautājums. "Nevaram gribēt, lai sabiedrība ievērotu Saeimas pieņemtos likumus, ja Saeima pati tos neievēro," teica Čigāne.

Deputāte uzsvēra, ka likums paredz – parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbojas frakcijas pārstāvji, un Sudraba nevienai frakcijai nepieder.

Kā pēdējais tribīnē debatēt kāpa deputāts Valdis Kalnozols (ZZ), kurš Sudrabu aizstāvēja, pārmetot kolēģiem, ka viņi komisijas vadītājai uzklupuši bez iemesla.

Portāls "Delfi" vēstīja, ka, neskatoties uz Judina iebildumiem, komisija ceturtdien nolēma apstiprināt komisijas galaziņojumu. Tāpat ziņots, ka iepriekš komisija bija lēmusi, ka sanāks uz sēdi ceturtdien pēc parlamenta sēdes, tomēr trešdienas vakarā komisijas priekšsēdētāja Sudraba informējusi kolēģus, ka sēdes laiks ir pārcelts.

NSL frakcijai, deputāti var lemt par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas, jo likumā ir noteikts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā – vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem.

Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

Jau ziņots, ka Saeimas Prezidijs trešdien izskatīja deputāta Ringolda Baloža iesniegumu par izstāšanos no partijas "No sirds Latvijai" (NSL), līdz ar to šī frakcija oficiāli beigusi pastāvēt.

Tas saistīts ar to, ka pēc Baloža izstāšanās NSL frakcijā palika četri deputāti, bet Saeimas Kārtības rullī noteiktais minimālais parlamentāriešu skaits frakcijā ir vismaz pieci.

Četri deputāti, kas palika NSL frakcijā – Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Aivars Meija, Romāns Mežeckis – turpmāk parlamentā darbosies kā pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jau vēstīts, ka Saeima 21. jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.