Administratīvo tiesnešu biedrība par Pāvilostas 'kuģi': tiesas lēmuma laikā mājas kāpās nebija  (127)

Biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna atzīst, ka kvalitatīvs skaidrojums būtu iespējams, rūpīgāk iepazīstoties ar lietu. "Bet, izlasot tiesas motīvus un sazinoties ar Administratīvās tiesas tiesnesi Kristīni Brokani, varu paskaidrot, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija."

Privātpersona ar iestādes lēmumu bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā, aptuveni 10 metrus no stāvkrasta malas bija novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, raksta Paegļkalna. Viņa uzsver, ka arī Valsts vides dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā konstrukciju atzina par kuģi būvniecības stadijā. "Tāpat, kā norāda tiesnese, lietā esošie fotoattēli par tā brīža situāciju apliecināja, ka konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā," viņa informē.

"Līdz ar to, pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta," uzsver biedrības vadītāja.

Tādējādi tiesa nav legalizējusi patvaļīgi uzbūvētu būvi, jo tas nebija strīda priekšmets. Kompetentajām iestādēm ir tiesības rīkoties, lai novērstu patvaļīgās būvniecības radītās sekas, norāda LATB valdes priekšsēdētāja.

Kā ziņots, Pāvilostā kādam dažus metrus no jūras esoša atpūtas nama īpašniekam tiesā izdevies pierādīt, ka viņa mītnes vieta nav māja, bet gan kuģis, vēsta reģionālais laikraksts "Kursas Laiks". Strīdīgais īpašums uzcelts tieši jūras krastā uz valsts zemes, kas robežojas ar vienam no Latvijas turīgākajiem cilvēkiem Argodam Lūsiņam piederošu zemesgabalu, noskaidroja portāls "Delfi".

"Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā," "Kursas Laikam" atklāja Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova.

Strīdīgais īpašums uzcelts tieši jūras krastā uz valsts zemes, un to no krasta zonas ieskauj privātīpašniekam piederošs zemes gabals "Oļi" un caur to vedošs piebraucamais ceļš.

Kā liecina Valsts zemes dienesta datu bāzes informācija, zemes īpašuma "Oļi" īpašnieks ir SIA "Alco". Tieši šī zemesgabala malā, kas ir arī jūras krasts, uzcelts strīdīgais īpašums. "Alco" vienīgais īpašnieks ir Argods Lūsiņš, kurš ir amatpersona vairākos ar naftas biznesu saistītos uzņēmumos, piemēram, AS "Kurzemes degviela", SIA "Tranzīts Mi", AS "Saldus naftas bāze".

Laikraksta "Dienas Biznesa" jaunākajā apkopojumā pērnā gada nogalē "100 Latvijas lielākie pelnītāji" Argods Lūsiņš ierindojies 9. vietā, un viņa īpašumu vērtība tiek lēsta 43 miljoni eiro.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Lūsiņš kopš 2010. gada dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis "Vienotībai".

2013. gada 6. februāra Administratīvā rajona tiesas Liepājas tiesu nama spriedums liecina, ka strīds ir bijis par to, ka Valsts vides dienests ir sodījis uzņēmumu par Aizsargjoslu likuma 36. panta 3. daļas 8. punkta pārkāpumu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pants iepriekš paredzēja, ka par to soda ar 300 latu naudas sodu. Tiesā izskatāmajā lietā nebija strīds, vai konstrukcija, kas atrodas minētajā vietā, ir vai nav kuģis.

Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka uzņēmuma, kas administratīvi sodīts, "īpašumā būvētais kuģis jau pēc saviem tagadējiem izmēriem nav ielaižams Baltijas jūrā bez īpašas tehnikas palīdzības un nav ielaižams jūrā blakus uzņēmuma īpašumam sakarā ar stāvkrastu un jūras dziļumu. Uzņēmums nav norādījis kādiem mērķiem kuģis tiks izmantots un nav pierādījis, ka tiek būvēts zvejas kuģis."

Lietā par pierādījumiem kalpo 2011. gada 11. oktobrī Liepājas reģiona novadu būvvaldes būvinspektoru sastādīts pārbaudes atzinums. Atzinumā norādīts, ka vizuālās īpašuma apsekošanas laikā konstatēts, ka krasta kāpu aizsargjoslā uz dzelzsbetona grodu akām, kas ir iebetonētas, novietota metāla konstrukciju būve būvniecības stadijā, kurai blakus novietota vagoniņa tipa būve. Būvdarbi apsekošanas laikā nav notikuši, un būve novietota, nesaskaņojot ar Liepājas reģiona novadu būvvaldi un Pāvilostas novada domi. Tāpat lietā ir 2011. gada 20. oktobrī Vides dienesta pārbaudes akts, kas liecina, ka pārbaudes brīdī uz konstrukcijas strādājuši trīs cilvēki. Viņi dienesta pārstāvim paskaidrojuši, ka darbā pieņemti konstrukcijas krāsošanai un, ka minētā konstrukcija būšot kuģis, teikts spriedumā.

Tāpat lietā ir Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas Kuģa būves sākšanas apsekošanas akts un Latvijas jūras administrācijas 2011. gada 15. novembra izziņa. No tiem izriet, ka atbilstoši ierakstiem Latvijas Kuģu reģistra būvniecības stadijā esošu kuģu reģistrācijas grāmatā 2011. gada 15. novembrī ar reģistrācijas numuru 160 ir reģistrēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Kuģi būvē kāds cits uzņēmums, nevis tas, kurš administratīvi sodīts, un būvniecība sākta 2011. gada 28. augustā, būves tips – pontons.

Vēl lietā atrodams administratīvi sodītā uzņēmuma paskaidrojums Valsts Vides dienestam. Tajā norādīts, ka konstrukcija ir būvniecības stadijā esošs kuģis, kura atrašanās konkrētā vietā nav aizliegta.

Tiesa lēma par labu uzņēmumam, atceļot Vides dienesta lēmumu un izbeidzot administratīvo lietvedību pret uzņēmumu. Kā liecina ieraksts Latvijas Tiesu e-pakalpojumu sistēmā, spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Kurzemes apgabaltiesā, kur to izskatīja tiesnese Ināra Rozīte.

Kurzemes apgabaltiesa 2013. gada 11. aprīlī lēma pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu. Spriedums stājās spēkā 2013. gada 18. aprīlī.